Pasaules septiņu rūpnieciski attīstītāko valstu ārlietu ministri solījuši pastiprināt sankcijas Krievijai saistībā ar tās sākto karu Ukrainā.
Divas dienas ilgušās G7 ārlietu ministru sanāksmes Japānā noslēguma komunikē pausta apņēmība "pastiprināt sankcijas Krievijai, koordinēt un tās pilnībā izpildīt".
"Kara noziegumi un citas zvērības, piemēram, Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem un kritiskajai civilajai infrastruktūrai, nevar palikt nesodīti," uzsvērts otrdien izplatītajā dokumentā, kurā konkrētas jaunas sankcijas gan nav norādītas.
G7 valstu - Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, ASV un Lielbritānijas - ārlietu ministri arī vienojās turpināt plaši atbalstīt Ukrainu.
Tāpat paziņojumā izteikts brīdinājums par "smagām sekām" tiem, kuri palīdz Krievijai tās karā pret Ukrainu.
Sanāksmē Krievija tika kritizēta par "bezatbildīgo kodolretoriku", kā arī G7 valstu ārlietu ministri kā nepieņemamus raksturoja Maskavas plānus Baltkrievijā izvietot kodolieročus.
Ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā arī kritizēta Ķīna par tās "militarizācijas darbībām" Dienvidķīnas jūrā, kā arī uzstāts, ka lielvaru politika Taivānas jautājumā nav mainījusies, neskatoties uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesenajiem izteikumiem vizītes Pekinā laikā, ka Eiropai vajadzētu izvairīties no "krīzēm, kas nav mūsu".
"G7 dalībvalstu pamata pozīcija Taivānas jautājumā nav mainījusies," lasāms komunikē, kurā miers un stabilitāte Taivānas šaurumā minēta kā neatņemama globālās drošības un labklājības daļa.
Paziņojumā Ķīna kritizēta par kodolarsenāla paplašināšanu, paužot bažas, ka Pekina attīsta "arvien modernākas palaišanas sistēmas bez caurskatāmības, uzticamas ieroču kontroles vai riska samazināšanas pasākumiem".
Tieši neminot Ķīnu, G7 valstu ārlietu ministri solīja pastiprināt sadarbību pret "ekonomisko izspiešanu", kad importa vai eksporta noteikumi tiek izmantoti politiskiem mērķiem.
Neskatoties uz divām dominējošajām tēmām - karu Ukrainā un Ķīnas pieaugošo militāro un ekonomisko ietekmi -, divu dienu sanāksmē tika apspriesti arī citas starptautiskās aktualitātes.
Sanāksmē G7 valstu ārlietu ministri arī aicināja Ziemeļkoreju atturēties no jauniem kodolizmēģinājumiem un ballistisko raķešu palaišanas.
Reaģējot uz asiņainajām kaujām starp armiju un ietekmīgu paramilitāro grupējumu Sudānā, G7 valstu ārlietu ministri aicināja abas puses "nekavējoties un bez priekšnosacījumiem izbeigt karadarbību".
Atkārtoti G7 valstis nosodīja Afganistānā valdošā talibu režīma arvien plašākos ierobežojumus sievietēm un minoritātēm, ko ārlietu ministri raksturoja kā "sistemātiskus pārkāpumus".
Komunikē prasīts "Taliban" "nekavējoties atcelt nepieņemamos lēmumu", kuru vidū ir aizliegums sievietēm strādāt nevalstiskajās organizācijās un Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Nagano pievārtē notikušās G7 valstu ārlietu ministru sarunas notika pirms maijā Hirosimā gaidāmā G7 līderu samita, kurā Japānas premjerministrs Fumio Kisida vēlas aktīvas politiskās diskusijas par kodolatbruņošanos.