Pirmdien, 24. aprīlī, valsts vizītes Latvijā laikā Igaunijas prezidents Alars Kariss kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu apmeklēja "Rail Baltica" starptautiskās stacijas Rīgā būvlaukumu un tikās ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem, informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.
Foto ⟩ Levits un Igaunijas prezidents apmeklē "Rail Baltica" būvlaukumu (1)
Līdztekus "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukuma apmeklējumam, Igaunijas prezidents ar delegāciju kopā ar Levitu tikās ar ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" īstenotāju - centrālā projekta ieviesēja un kopuzņēmuma "RB Rail" un nacionālā projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" - vadību, lai pārrunātu "Rail Baltica" ieviešanas progresu, tuvākajām prioritātēm un citiem jautājumiem.
"Rail Baltica" apmeklējums ir daļa no Igaunijas prezidenta Karisa trīs dienu valsts vizītes Latvijā.
Jau vēstīts, ka Latvijā 24. aprīlī valsts vizītē ieradīsies Kariss ar dzīvesbiedri Sirji Karisu.
Vizītes laikā Latvijas un Igaunijas prezidenti pārrunā drošības jautājumus reģionā, abu valstu ekonomisko sadarbību un citus aktuālus jautājumus.
Pēcāk Igaunijas prezidents Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).
Plānota arī Karisa tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (PP).
Savukārt 25. aprīlī Latvijas un Igaunijas prezidenti piedalīsies Igaunijas biznesa foruma "From Connectivity to Entrepreneurial Creativity" atklāšanas diskusijā. Vēlāk Kariss apmeklēs Ādažu militāro bāzi un tiksies ar igauņu karavīriem.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) tiksies ar Igaunijas prezidentu 26. aprīlī. Plānots, ka Kariss uzrunās Saeimas deputātus.
Tajā pašā dienā Latvijas un Igaunijas prezidenti apmeklēs Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Rubenes Evaņģēliski luterisko baznīcu, kur piedalīsies arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") ar dzīvesbiedri.
Tāpat Latvijas un Igaunijas prezidenti noliks ziedus pie piemiņas plāksnes Vīlandes Skolnieku rotas kareivim Viktoram Andersonam, kurš 1919. gada maijā krita kaujā ar Sarkano armiju par Valmieras atbrīvošanu.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028. gada līdz 2030. gadam.