Iespaidīgā animācijā parādīti supermasīvo melno caurumu patiesie izmēri (1)

Visuma nīlzirgi; kolosi, kas atrodas izplatījuma centrā; gravitācijas sirdis, ap kurām griežas zvaigznes, laiks un telpa.

Mazāko supermasīvo melno caurumu masa ir aptuveni 100 tūkstošus reižu lielāka par Saules masu, savukārt lielākie ir desmitiem miljardu reižu lielāki par Sauli. Skaitļi ir viens, bet patiesi saprast, cik šie objekti ir milzīgi, var palīdzēt tikai vizualizācija un salīdzināšana.

Lai nu kā, bet melnie caurumi joprojām ir viens no visuma lielākajiem noslēpumiem. Zinātnieki šo to ir noskaidrojuši, tomēr lielākoties mēs nesaprotam, kā tie spēj izaugt tik lieli.

“Daudzi tiešie mērījumi, kas veikti ar Habla teleskopa palīdzību, apstiprina vairāk nekā 100 supermasīvu melno caurumu eksistenci. Kā tie gadījās tik lieli? Kad sadūrās galaktikas, iespējams, to centrālie melnie caurumi arī beigu beigās apvienojās,” pauda astrofiziķis Džeremijs Šnitmens.

VIDEO: VISUMA GIGANTI

Patiesībā melnie caurumi var arī nebūt nemaz tik lieli. Zināms, ka tie ir blīvākie objekti visumā. Tie ir tik kompakti, ka mēs tos matemātiski varam aprakstīt vien kā singularitāti – punktu, kurā parastie aprēķini nav iespējami, jo daži fizikālie lielumi kļūst bezgalīgi. To blīvums ir tik liels, ka to gravitācija ir izliekusi laiktelpu tiem apkārt slēgtas sfēras veidā. No tās pat gaisma nespēj izbēgt.

Tieši šī sfēra ir tā, par ko mēs domājam, runājot par melnā cauruma izmēru. Šo melno caurumu apņemošās sfēras rādiusu dēvē par notikumu horizontu. Jo lielāks melnais caurums, jo lielāks sfēras rādiuss. Piemēram, ja Saule būtu melnais caurums, tad šis rādiuss būtu vien 2,95 kilometri.

Cik zināms, mazākie melnie caurumi var būt piecas reizes lielāki par Sauli. Tie veidojušies, sabrūkot masīvas zvaigznes kodolam, un to maksimālais izmērs ir 65 Saules. Lielāki melnie caurumi var veidoties, starpā saduroties un apvienojoties. Tiesa, kā melnie caurumi no supermasīviem kļūst par neaptverami gigantiskiem, joprojām nav skaidrs.

NASA jaunā animācija uzskatāmi un krāšņi parāda šo milzīgo objektu izmēru. Animācija sākas ar melno caurumu nelielā galaktikā “J1601+3113”. Tas ir 100 tūkstošus Sauļu liels. Savukārt animāciju noslēdz patiess monstrs – melnais caurums TON-618, kura izmērs ir 60 miljardi Sauļu. Interesanti, ka teorijā melnie caurumi nevar pārsniegt 50 miljardus Sauļu masu, tiesa, visiem zināms, ka visumam reizēm nerūp nedz teorijas, nedz fizikas likumi.

Par laimi, šis gigants atrodas ļoti tālu no mums. Tā gaisma, kuru mēs uztveram, varētu būt pat 10,8 miljardus gadu sena. Mūs tas noteikti vairs neaprīs.