Vācijas kanclers Olafs Šolcs un 16 federālo zemju valdību vadītāji trešdien vienojās par stingrākiem pasākumiem migrācijas ierobežošanai.
Šī gada pirmajos četros mēnešos Vācijā tika iesniegts 101 981 patvēruma pieteikums, kas ir par 78% vairāk nekā tādā pašā 2022.gada periodā.
Pagājušajā gadā Vācijā tika iesniegti gandrīz 218 000 patvēruma pieteikumu, kas ir lielākais to skaits kopš 2015.-2016.gada migrācijas krīzes. Vislielākais skaits patvēruma meklētāju bija no Sīrijas un Afganistānas, kurām sekoja Turcija un Irāka.
Papildus tam, Vācijā ieradušies vairāk nekā miljons bēgļu no Ukrainas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma šajā valstī.
Trešdien panāktā vienošanās paredz, ka IT sistēmu modernizācija palīdzēs paātrināt patvēruma pieteikumu apstrādāšanu, kas pašlaik ilgst vidēji 26 mēnešus. Tā arī potenciāli paātrinātu to cilvēku izraidīšanu, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti.
Tika panākta vienošanās pagarināt maksimālo migrantu aizturēšanas periodu no 10 līdz 28 dienām, lai atvieglotu viņu aizturēšanu pirms iespējamas izraidīšanas.
Vācijai arī ir mērķis noslēgt "'jaunas migrācijas partnerības" ar jaunieradušos migrantu izcelsmes valstīm, preses konferencē sacīja Šolcs. Tās atvieglotu "kvalificēta personāla" ierašanos no šīm valstīm apmaiņā pret darījumiem, kas ļautu repatriēt neregulētos migrantus.
Federālā valdība un federālās zemes izvēlējās neieviest pastāvīgu robežkontroli ar kaimiņvalstīm, bet atteicās izslēgt tās iespējamību. Pašlaik Vācija piemēro šādu kontroli visiem, kas šķērso tās robežu ar Austriju.
Vācijas valdība arī apņēmās piešķirt vēl vienu miljardu eiro federālajām zemēm, lai palīdzētu tām tikt galā ar migrantu pieplūdumu.
Federālo zemju līderi ilgstoši ir pieprasījuši vairāk palīdzības un naudas, lai varētu nodrošināt izmitināšanu un citas vajadzības migrantiem.
Šolcs sacīja, ka "neregulētās migrācijas kontrolēšana un ierobežošana" ir prioritāte Vācijai.
Patvēruma meklētāju pieplūdums pēdējos gados ir veicinājis atbalsta palielināšanos galēji labējai partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD), sevišķi valsts austrumos. Pašlaik tās atbalsta reitings ir ap 15% salīdzinājumā ar 10,3% pēdējās parlamenta vēlēšanās 2021.gadā.
Vācijas pašvaldības neapmierina pagaidu risinājums bēgļu uzņemšanas finansēšanai
Vācijas municipalitātes nav apmierinātas ar pagaidu risinājumu bēgļu uzņemšanas finansēšanai, ceturtdien ziņo laikraksts "Rheinische Post".
Federālā valdība trešdien apsolīja miljardu eiro papildus finansējumu, lai šogad segtu izmaksas, ko rada bēgļi. Taču lēmums par pastāvīgu finansējumu netiks pieņemts līdz novembrim.
Vācijas Pilsētu un municipalitāšu apvienības vadītājs Gerds Landsbergs laikrakstam "Rheinische Post" sacīja, ka tā ir pārāk ilga kavēšanās.
"Vienošanās novembrī ir acīmredzami par vēlu 2024.gadam un pašvaldības ir ļoti sarūgtinātas par to," sacīja Landsbergs.
"Tas ir slikts signāls pilsētām," laikrakstam sacīja Pilsētu asociācijas prezidents Markuss Leve.
Pašvaldību pārstāvji netika uzaicināti uz tikšanos ar federālo valdību.
Finansējums paredzēts federālo zemju un pašvaldību atbalstam un finansējumam imigrācijas iestāžu digitalizācijai.
Federālā valdība jau apsolījusi šogad 1,5 miljardus eiro palīdzībai bēgļiem no Ukrainas un 1,25 miljardus palīdzībai pārējiem bēgļiem.
Šā gada pirmajos četros mēnešos Vācijas Federālais Migrācijas un bēgļu birojs saņēma 101 981 patvēruma pieteikumu. Tas ir pieaugums par aptuveni 78%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Visvairāk pieteikumu saņemts no imigrantiem no Sīrijas, Afganistānas un Turcijas.