Jautāts, ko Erdogana atkārtota ievēlēšana prezidenta amatā varētu nozīmēt NATO un Eiropas Savienības (ES) kontekstā, Vidzemes Augstskolas prorektors akcentēja, ka Erdogana kurss ir paredzams. Viņš turpinās veidot Turciju kā pastāvīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Viņa valdīšanas laikā gan premjera, gan prezidenta amatā Turcijas ietekme ir augusi.
Pēc eksperta paustā, Turcija ir aktīvi strādājusi, lai izplatītu un palielinātu savu varu dažādos reģionos, īpaši Āfrikā un Centrālāzijā. Turcija ir arīdzan pastāvīgi darbojusies Tuvajos Austrumos, gan okupējot daļu Sīrijas teritorijas, gan veicot uzbrukumus Irākas teritorijā. Joprojām ik pa laikam izskan draudi Grieķijai, ar kuru Turcijai nav viennozīmīgas attiecības.
"Turcija Erdogana vadībā turpinās iet savu ceļu - liks savas intereses pirmajā vietā, mēģinot palielināt savu varu dažādos reģionos. Domāju, ka arī ceļš uz ES būs beidzies. Neskatoties, ka formāli Turcija ir kandidātvalsts, reti kurš Turcijā un ES domā, ka Turcija ir reāla ES kandidātvalsts," pauda Andžāns.
Savukārt NATO Turcija turpinās spēlēt dubulto spēli - no vienas puses kā NATO dalībvalsts, kas parakstās zem visām vērtībām, bet vienlaikus vismaz īstermiņā bloķēs Zviedrijas pievienošanos aliansei. Tāpat Turcija nepievienosies sankcijām pret Krieviju un turpinās divdomīgu politiku Ukrainas jautājumā, lēsa Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.
TVNET jau vēstīja, ka Turcijas prezidenta vēlēšanās gaidāma otrā kārta, jo neviens kandidāts svētdien nav saņēmis vairāk nekā pusi balsu, liecina valsts ziņu aģentūras "Anadolu" publiskotie provizoriskie rezultāti.
Atbilstoši šiem rezultātiem, kas iegūti pēc 98,55% balsu saskaitīšanas, pašreizējais valsts galva Erdogans saņēmis 49,34% balsu, bet sešu opozīcijas partiju alianses kandidāts Kiličdaroglu - 45% balsu. Savukārt galējo nacionālistu kandidāts Sinans Ogans ieguvis 5,23% balsu.