Turcijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta rāda, ka esošais prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir spēcīgākās pozīcijās nekā domāts, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.
Andžāns norādīja, ka Turcijas sabiedrība ir diezgan dalīta savā attieksmē pret pašreizējo prezidentu un to parāda arī vēlēšanu rezultāti. Erdoganam uzticību saglabājuši konservatīvi un reliģiski noskaņoti cilvēki.
Andžāns uzsvēra, ka Erdogana rezultāti ir labāki, neskatoties uz ekonomiskajām nedienām, milzīgo inflāciju, kā arī izaicinājumus ar zemestrīces seku likvidēšanu, kas atklāja, kādā veidā Turcijā tiek vai netiek ievēroti būvniecības standarti.
"Skaidrs, ka Turcija ir novirzījusies no demokratizācijas takas. Arī valsts pārvalde ir kļuvusi autoritatīvāka. Opozīcijas kandidāti saskaras ar dažāda veida diskrimināciju. Saprotams, ka arī valsts iestādēm ir bijusi sava loma, lai Erdoganam nodrošinātu vēlēšanās labāku rezultātu," sacīja eksperts.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atzīmēja, ka vēlēšanu otrajā kārtā Erdoganam ir lielākas izredzes uzvarēt nekā otram kandidātam Kemalam Kiličdaroglu. Vēlēšanās piedalījās arī trešais kandidāts Sinans Ogans, kurš ieguva 5,23% balsu. Viņš paziņojis, ka vēl domās un konsultēsies, par ko aicinās balsot.
"Pieņemu, ka Erdogans darīs pilnīgi visu iespējamo, lai Ogans atdotu balsis par viņu. EDSO novērojuši, ka vēlēšanās bijušas nepilnības: Erdogans ar valdošajām partijām izmantojis netaisnīgas priekšrocības. Tas liek domāt, ka arī prezidenta vēlēšanās tas tiks izmantots. Kiličdaroglu būs grūti uzvarēt," uzsvēra Andžāns.
Jautāts, ko Erdogana atkārtota ievēlēšana prezidenta amatā varētu nozīmēt NATO un Eiropas Savienības (ES) kontekstā, Vidzemes Augstskolas prorektors akcentēja, ka Erdogana kurss ir paredzams. Viņš turpinās veidot Turciju kā pastāvīgu spēlētāju Tuvajos Austrumos. Viņa valdīšanas laikā gan premjera, gan prezidenta amatā Turcijas ietekme ir augusi.
Pēc eksperta paustā, Turcija ir aktīvi strādājusi, lai izplatītu un palielinātu savu varu dažādos reģionos, īpaši Āfrikā un Centrālāzijā. Turcija ir arīdzan pastāvīgi darbojusies Tuvajos Austrumos, gan okupējot daļu Sīrijas teritorijas, gan veicot uzbrukumus Irākas teritorijā. Joprojām ik pa laikam izskan draudi Grieķijai, ar kuru Turcijai nav viennozīmīgas attiecības.
"Turcija Erdogana vadībā turpinās iet savu ceļu - liks savas intereses pirmajā vietā, mēģinot palielināt savu varu dažādos reģionos. Domāju, ka arī ceļš uz ES būs beidzies. Neskatoties, ka formāli Turcija ir kandidātvalsts, reti kurš Turcijā un ES domā, ka Turcija ir reāla ES kandidātvalsts," pauda Andžāns.
Savukārt NATO Turcija turpinās spēlēt dubulto spēli - no vienas puses kā NATO dalībvalsts, kas parakstās zem visām vērtībām, bet vienlaikus vismaz īstermiņā bloķēs Zviedrijas pievienošanos aliansei. Tāpat Turcija nepievienosies sankcijām pret Krieviju un turpinās divdomīgu politiku Ukrainas jautājumā, lēsa Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.
TVNET jau vēstīja, ka Turcijas prezidenta vēlēšanās gaidāma otrā kārta, jo neviens kandidāts svētdien nav saņēmis vairāk nekā pusi balsu, liecina valsts ziņu aģentūras "Anadolu" publiskotie provizoriskie rezultāti.
Atbilstoši šiem rezultātiem, kas iegūti pēc 98,55% balsu saskaitīšanas, pašreizējais valsts galva Erdogans saņēmis 49,34% balsu, bet sešu opozīcijas partiju alianses kandidāts Kiličdaroglu - 45% balsu. Savukārt galējo nacionālistu kandidāts Sinans Ogans ieguvis 5,23% balsu.
