VM saņem pārmetumus par ārstniecības personu darba samaksas sistēmu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Uzraksts - Veselības ministrija.
Uzraksts - Veselības ministrija. Foto: Ieva Čīka/LETA

Šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē klātesošie pauda bažas par Veselības ministrijas (VM) nespēju sakārtot ārstniecības personu darba samaksas sistēmu.

Komisijā tika vērtēts, kā VM resorā sokas ar Valsts kontroles (VK) revīziju ieteikumu ievešanu. VK kopumā ministrijai sniedza 47 ieteikumus un divus priekšlikumus, no kuriem ieviesta mazāk nekā puse, informēja VK padomes locekle Maija Āboliņa. Vēl septiņu ieteikumu ieviešana ir kavēta, bet trīs, kas, piemēram, saistīti ar e-veselību un vakcinācijas pret Covid-19 procesu, ir zaudējuši aktualitāti.

Cilvēkresursu jomā veselības aprūpē no 19 ieteikumiem ieviesti pieci. Veselības ministrija (VM) ieviesa vispārējās aprūpes māsas profesiju, kā arī šobrīd jaunas profesijas vai specialitātes pirms iekļaušanas reglamentēto profesiju sarakstā tiek izvērtētas, pakāpeniski tiek sabalansēts pamatstudiju un rezidentūras studiju vietu skaits un palielināts prakses īpatsvars māszinību izglītības programmā.

Āboliņa informēja, ka VM turpina ieteikumu ieviešanu cilvēkresursu jomā. Pie darāmo darba saraksta ir veicināt pieprasījumam atbilstošu nozares cilvēkresursu skaitu, kvalifikāciju un izvietojumu, veikt visaptverošu veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju un specialitāšu izvērtējumu, kā arī pilnveidot ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas procesu.

Savukārt revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?" no septiņiem ieteikumiem ieviesti seši, bet viena ieteikuma ieviešana vēl turpinās. Šobrīd ir veikti medicīniskās rehabilitācijas tarifu pārrēķini un apmaksa par pakalpojumiem tuvināta faktiskajām izmaksām, veikta rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju atlase pēc speciāliem kritērijiem, panākta starpsektorāla vienošanās par datu apmaiņu darbnespējas un invaliditātes pieauguma iespējamai analīzei, kā arī ieviesta vienota un standartizēta pieeja pacientu funkcionēšanas novērtēšanai.

VK sagaida, ka VM 2023.gadā veiks darbības, lai pilnveidotu ģimenes ārstu izpratni par rehabilitācijas nozīmi un nepieciešamību nosūtīt pacientu tālākai izvērtēšanai.

Runājot par ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), tika secināts, ka no pieciem ieteikumiem ir ieviests viens, bet četru ieteikumu ieviešana turpinās. Āboliņa informēja, ka tika pārskatīti darba samaksas elementi, noteiktas diferencētas pamatalgas ārstiem atbilstoši kompetencēm un pieredzei, noteikta pamatalgas/mainīgās daļas proporcija 70%/30%, palielināta darba samaksa tām ārstniecības personām, kurām tā bija nepamatoti zemāka. Tāpat 2021.gadā Internās medicīnas klīnikā pilotprojekta ietvaros ieviesa jauno atalgojuma modeli.

Tomēr līdz šim nav bijusi virzība VK priekšlikumam VM sakārtot esošo ārstniecības personu darba samaksas sistēmu.

Āboliņa norādīja, ka ir vērojamas būtiskas atkāpes no jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa sākotnējā ieviešanas termiņa, kā arī VM darba grupa 2022.gadā nav nodrošinājusi tai noteikto uzdevumu izpildi.

Ņemot vērā to, ka pastāv garantēti riski par jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu, tas, visticamāk, netiks ieviests, pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis (JV).

VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins atzina, ka atalgojuma modelis ir apstiprināts ar divu vai trīs gadu kavējumu. Viņš piebilda, ka apstiprinātais modelis pilnībā pa šo laiku ir mainījies un neatbilst realitātei, kas tika apstiprināta Ministru kabinetā. "Tas, par ko nozare bija vienojusies, modelī vairs neparādās - gan atalgojuma pieaugums, kas bija paredzēts, gan tie pienākumi, kuras būtu jāuzņemas ārstniecības iestādēm, lai sakārtotu atalgojuma modeļa samaksu. Lai ieviestu modeli, ir nepieciešams finansējums, jo, izlīdzinot un sakārtojot attiecīgo atalgojuma modeļa sistēmu slimnīcās, pretī ir izdevumi atalgojuma sistēmas sakārtošanai. Skatoties pēc pilotprojektiem universitātes slimnīcās, lai modeli tur ieviestu, bija nepieciešami ap 40 miljoniem eiro," skaidroja Kņigins.

Viņš norādīja, ka modeļa ieviešanai secīgi pa gadiem nozarei ir nepieciešami ap 250 miljoniem eiro. Līdz ar to ieviest to līdz 2027.gadam esot apgrūtinoši.

"Nozare ir mainīga, bet tas, kas ir stabili - mēs nekad nevaram vienoties par nozarei nepieciešamo finansējumu. Mēs katru gadu par to cīnāmies," klāstīja Kņigins.

PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš norādīja, ka alga ir tā lieta, kas "vienmēr būs par mazu", un vienmēr ir tiekšanās pēc lielākas un labākas, un slimnīca nav izņēmums. Viņš skaidroja, ka slimnīcas kopīgais atalgojuma budžets ir 96 miljoni eiro, un šogad tā papildus saņēmusi 4%, lai varētu veikt reformas, izlīdzināt koeficientus, kas arī tiek darīts, palielinot fiksēto daļu un mazinot variācijas koeficientu.

"Tur vēl daudz darāmā, bet ārstniecības personu deficīts ir liels, un mēs esam spiesti rēķināties ar katru darbinieku. Sarunas par atalgojumu ir ļoti sarežģītas, un soli pa solim virzās, lai veiktu uzlabojumus," atzina Muciņš.

Pēc viņa paustā, šobrīd slimnīca atsevišķās niansēs ir tādā situācija, ka nauda vairs nerisinās, jo nav personu, kas būtu gatavas strādāt par esošo atlīdzību. Viņš norādīja, ka "personāla bedre ir ļoti smaga", tie samazina slodzi un pakāpeniski slīd prom uz privāto sektoru vai pat sniedz palīdzību citās valstīs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu