Par to, kas naktssveces eļļā ir tik vērtīgs, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Alīna Fleišmane.
Divgadīgā naktssvece (enotera), kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, zied koši dzelteniem ziediem, kas rindojas krāšņā vārpā. Ziedi atveras vakarā, bet nākamajā dienā tie aizveras un novīst, un no šīs auga īpatnības cēlies tā nosaukums – naktssvece.
Šī auga saknes, miza, ziedi, augļi un sēklas tiek lietoti dažādu indiāņu cilšu medicīnā jau gadsimtiem ilgi. Bet tomēr par vissvarīgāko auga sastāvdaļu tiek uzskatītas sēklas, kurās ir GLA (gamma-linolēnskābes).
Naktssveces sēklās ir 70% linolskābes, 9% linolēnskābes, līdz pat 10% oleīnskābes, aptuveni 7% palmitīnskābes un līdz 3% stearīnskābes.
No sēklām tiek iegūta naktssveces eļļa (Oenothera biennis), kas mūsdienās ir kļuvusi par vienu no biežāk lietotajiem augu preparātiem visā pasaulē.
"Pateicoties linolskābei, tiek veicināta šūnu atjaunošanās, mazināts iekaisums, stabilizēta nervu sistēma un stimulēta laimes hormona serotonīna veidošanās. Linolēnskābe ir tā, kas piedalās smadzeņu šūnu reģenerācijā, reproduktīvo funkciju uzturēšanā, bet oleīnskābepazemina asinsspiedienu, normalizē sirds-asinsvadu sistēmas darbību, stimulē nervu šūnu attīstību, kā arī veic antioksidatīvās funkcijas. Savukārt palmitīnskābe, kas ir naktssveces eļļas sastāvā, veicina kolagēna, elastīna un hialuronskābes izstrādi un bremzē šūnu novecošanos. Stearīnskābe sekmē ādas tvirtumu, stimulē ādas mitrināšanu un veicina šūnu atjaunošanos," stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Alīna Fleišmane.