/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/05/11/15313855t1hc7df.jpg)
Līdz Valsts prezidenta vēlēšanām palikušas vien 10 dienas. Saeimas frakcijas šonedēļ sākušas tikties ar kandidātiem. Kaislības ap vēlēšanām pieaug ar katru dienu, un patlaban netiek izslēgts nekas. Ne jaunas vēlēšanas, ne jauna koalīcija. Uguni jau tā nokaitētajai atmosfērai klāt vēl pielika ziņas, ka pirms sava kandidāta oficiālas nosaukšanas Jaunā Vienotība (JV) konsultējusies ar divu opozīcijas partiju pārstāvjiem. Partijas šo tikšanos saista ar jaunas koalīcijas iezīmēšanos, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Dažu koalīcijas partneru vēlme nesaistīt šā gada nozīmīgāko politisko notikumu - Valsts prezidenta vēlēšanas ar koalīcijas stabilitāti ir naiva apstākļos, kad nevienam no kandidātiem uz šo augsto posteni nav visu varas partiju atbalsta Saeimā. Arī koalīcijas partneru vidū ir liela neuzticēšanās.
Vēl pagājušajā pirmdienā, 8. maijā, kad aktuāla bija pašreizējā prezidenta Egila Levita atkārtota kandidēšana, koalīcijas sadarbības sanāksmē premjers vēlreiz aicināja visus vienoties par kopīgu kandidātu.
Kuluāros jau tobrīd izskanēja, ka Levitam var nebūt pat iepriekš solītās 39 balsis, jo dažu Nacionālās apvienības (NA) biedru publiskie izteikumi liecināja, ka ar visām nacionāļu balsīm prezidents nevar rēķināties. Tobrīd arī bija skaidrs, ka Levitu neatbalstīs "Progresīvie", uz kuru balsīm vēl pēdējā brīdī tika cerēts.
Taču koalīcijas sanāksme noslēdzās bez negaidītiem pavērsieniem. "Apvienotais saraksts" palika pie sava kandidāta Ulda Pīlēna, kura izredzes tobrīd bija ievērojami augstākas nekā Levitam.
Trešdienas vakarā Egils Levits publiski atsauca savu kandidatūru. Taču dažas stundas iepriekš Rīgas centrā tika kalti jauni plāni.
Nekā personīga zināms, ka pagājušās trešdienas pēcpusdienā Ārlietu ministrijā (ĀM) tikās premjers Krišjānis Kariņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāts Jānis Reirs no Jaunās Vienotības, trīs Progresīvo pārstāvji - Saeimas deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Rīgas domes frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs, un trīs ZZS Saeimas deputāti Viktors Valainis, Armands Krauze un Uldis Augulis.
Lielākās varas partijas tikšanās ar diviem opozīcijas spēkiem tiek saistīta ar atbalsta meklējumu Jaunās Vienotības Valsts prezidenta kandidātam Edgaram Rinkēvičam, kura vārds vēl tobrīd oficiāli nosaukts nebija.
Jau drīz uz šo neformālo tikšanos reaģēja arī Apvienotais saraksts. Zemkopības ministrs Didzis Šmits laikrakstam “Diena” komentēja, ka Edgara Rinkēviča ievēlēšanai par Valsts prezidentu Jaunā Vienotība meklē atbalstu pie ZZS sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” līdera Aivara Lemberga.
Valsts prezidenta vēlēšanās ZZS ir zelta kārts.
Par AS kandidātu Uldi Pīlēnu kopā ar 15 šī politiskā spēka deputātiem būtu gatavi balsot Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" (LPV) politiķi, ar augstu varbūtību Pīlēnam atbalstu varētu dot arī “Stabilitātei” deputāti, ko izlems pēc tikšanās ar viņu. (15+9+10 =34 trūkst 17)
Šonedēļ uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas pirms Saeimas vēlēšanām trīs pieredzējušie politiskie spēki - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija izveidoja"Apvienoto sarakstu" un atšķēlās no ZZS, devās uz tikšanos ar bijušajiem apvienības biedriem.
Saruna notika aiz slēgtām durvīm, un pēc tās visi runāja lielā vienprātībā.
ZZS balsis tikpat labi var nosliekties arī par labu JV kandidātam Edgaram Rinkēvičam. Ar viņu ZZS tiksies dienu pirms vēlēšanām. Tomēr arī tad nepieciešamā 51 balss joprojām nesanāk. (26+16 =42 + 10 (Progresīvie) = 52)
Ir nepieciešams Progresīvo atbalsts
Progresīvajiem augstajam postenim ir sava kandidāte Elīna Pinto. Taču viņas izredzes tikt tālāk par pirmajām vēlēšanu kārtām nav augstas. Tāpēc Progresīvie pēc viņas iespējamās izkrišanas 3. kārtā varētu nobalsot par Edgaru Rinkēviču. Vai apmaiņā par to varētu būt vieta koalīcijā, Ārlietu ministrijā notikušās sarunas dalībnieks no Progresīvajiem bija izvairīgs.
Nogaidoša ir Nacionālā apvienība
Tai vairs nav sava kandidāta, jaunu uz šīm vēlēšanām pieteikt nevar. Un 31.maijā visdrīzāk nacionāļi nebalsos ne par vienu no trim kandidātiem. Apvienības līderis Raivis Dzintars ir aizvainots par iespējamu Progresīvo un ZZS tuvināšanos koalīcijai apmaiņā pret varbūtēju atbalstu Jaunās Vienotības kandidātam.
Tādu politisko smagsvaru kā Rinkēvičs neizvirzot vienā dienā. Viņa kandidatūra visdrīzāk bijusi sagatavota krietnu laiku iepriekš, neapspriežoties ar sadarbības partneriem.
Koalīcijas paplašināšanos Raivis Dzintars neuzskata par iespējamu, un tādā gadījumā Nacionālā apvienība tajā vairs nestrādātu. Viņš apgalvo, ka tāpat rīkosies Apvienotais saraksts.
Ja 31. maijā jauns Valsts prezidents netiks ievēlēts, koalīcijas partijām būtu jāmēģina tomēr vienoties par kompromisa figūru. Nākamās vēlēšanas tādā gadījumā notiktu jūnija vidū.
Izskanējusi arī versija, ka koalīcijas stabilitātes vārdā Apvienotais saraksts varētu atsaukt savu kandidātu Uldi Pīlēnu par labu Edgaram Rinkēvičam. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars atbildēja, ka šāds scenārijs patlaban netiek izskatīts.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks maija pēdējā dienā - 31. maijā. Līdz šim prezidenta postenim izvirzīti trīs kandidāti - Edgars Rinkēvičs, Uldis Pīlēns un Elīna Pinto.