Valdība atbalsta grozījumus valsts robežas likumā

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā paredz, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, Ministru kabinets, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramības garantēšanu un valsts apdraudējuma novēršanu, var izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu.

Izsludinot šādu režīmu, Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, būtu tiesības visā pierobežā vai tās daļā, atkarībā no apdraudējuma intensitātes, noteikt vienu vai vairākus pasākumus, piemēram, īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, īpašu saimnieciskās darbības kārtību, ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai.

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būtu tiesības izsludināt robežapsardzības darbības pastiprinātu režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju nepieciešamības gadījumā minēto termiņu pagarināt.

Ja apdraudējums, kas bija pamatā robežapsardzības darbības pastiprināta režīma izsludināšanai, tiktu novērsts vai pārvarēts, Ministru kabinets atceltu lēmumu par robežapsardzības darbības pastiprināta režīma izsludināšanu.

Ja Saeima valdības lēmumu noraidītu, tad attiecīgais lēmums zaudētu spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiktu atcelti.

Lai otrdien valdībā atbalstītie likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl vispirms būs jāpieņem Saeimai.

Skaidrākas robežsargu tiesības

Patlaban spēkā esošā Valsts robežsardzes likuma redakcija nosaka tiesību apjomu robežsargiem, pildot dienesta pienākumus. Taču šobrīd likumā nav pietiekoši skaidri paredzētas robežsargu tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī.

Patlaban likums paredz, ka, lai nodrošinātu funkciju izpildi, robežsardze novērš preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām. Tā vietā rosināts redakciju izteikt tā, ka robežsardze novērš personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām.

Tāpat rosināts likumā iekļaut jaunu normu, kas paredz, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (vajadzības gadījumā iespēju robežās sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.

Tāpat paredzēts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai novērstu personas nelikumīgu ieceļošanu valstī tam neparedzētajā vietā un laikā.

Jau ziņots, ka valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.