Vasarsvētku Citādais dievkalpojums un dārza svētki Torņakalnā "Apstājies! Uzpildies! Pacelies!" notiks 28.maijā plkst.11.00.
Citādais dievkalpojums ir Rīgas Lutera draudzē jau daudzus gadus ierasts Vasarsvētku dievkalpojuma formāts, kurā uzstājas dažādi Latvijā pazīstami mūziķi. Pasākuma ietvaros visi iegūtie ziedojumi tiek veltīti kādam aktuāli nozīmīgam mērķim. Šogad visi ziedojumi tiks veltīti Rīgas Lutera draudzes un baznīcas atbalstam.
Šogad Citādā dievkalpojuma muzikālajā daļā uzstāsies Latvijā zināmi mūziķi - Intars Busulis un Abonementa orķestris, Kaspars Zemītis, grupa Citi Zēni, Kristīne Pāže, Lutera draudzes koris, Pārmaiņu mūzikas kvartets, Liene Barons, Linda Naudiņa, Lutera draudzes grupa Sunshines, Lutera kvartets u.c.
"Vasarsvētkos rodas kaut kas tik izturīgs, tāda savstarpēja saprašanās, ka tā rada to, ko šodien saucam par draudzi - vietu, kur drīkst meklēt, jautāt, domāt, šaubīties, nezināt, brīnīties, piekrist un nepiekrist, ticēt un neticēt," skaidro mācītājs L.Rozentāls.
Dārza svētku norisi ar dažādiem cienastiem atbalsta brīvprātīgie draudzes locekļi un uzņēmumi Gemoss, Tikai Karotes, Lapsas Māja, un citi draudzes atbalstītāji. Pasākumā par ziedojumiem būs pieejamas veselīgas uzkodas, dzērieni, pankūkas, citi gardumi. Lai baudītu dārza svētkus ērti, aicinām līdzi ņemt segas vai saliekamos krēslus uz kā apsēsties dārzā.
Vasarsvētki ir jūdu izcelsmes kristīgās baznīcas svētki, kuru oriģinālais nosaukums nāk no grieķu valodas vārda "pentekostē" un nozīmē "piecdesmitā diena". Jēzus laikā 50. dienā pēc Pashā svētkiem, kas bija svarīgākie jūdu svētki, kuros svinēja atbrīvošanos no ēģiptiešu verdzības, svinēja pirmās ražas svētkus. Šajos svētkos pēc Jēzus krusta nāves ieradušies Jēzus mācekļi piedzīvoja neparastu garīgu pieredzi, kuru vēlāk aprakstīja kā Svētā Gara (Dieva Gara) saņemšanas pieredzi. Tāpēc kristietībā šos svētkus, kurus svin 50. dienā pēc Lieldienām, sauc par Svētā Gara svētkiem. Latviešu valodā svētku nosaukums ir piemērots gadalaikam, kad tie notiek, un tos dēvē vienkārši par "Vasarsvētkiem". Šie svētki savu popularitāti iemantoja agrīnajos viduslaikos, kad tos līdzās Ziemsvētkiem un Lieldienām pasludināja par baznīcas lielajiem svētkiem.
Tie ir kā savstarpējas saprašanās svētki, kuros cilvēki jūtās saprasti, pieņemti, sadzirdēti un spēj arī citus saprast un sadzirdēt. Kopš Vasarsvētkiem Jēzus mācekļi sāka citiem vēstīt par Jēzu Kristu un tāpēc šos svētkus dēvē arī par baznīcas dzimšanas dienu.
Vasarsvētku simbols bieži ir balodis - putns, kas simbolizē neredzamo, nemateriālo, miermīlīgo, visiem cilvēkiem labvēlīgo Dieva Garu. No tā ir radies, piemēram, arī apzīmējums "miera balodis".