· Pusaudze zvanījusi uz Uzticības tālruni, jo bijis konflikts ar vecākiem par sliktām sekmēm. Vecāki bijuši ļoti kritiski - meitenei bijušas spēcīgas emocijas, trauksme, bijis grūti parunāt un elpot, jo meitene raudājusi, tādēļ konsultants kopīgi veicis elpošanas vingrinājumus, lai palīdzētu mazināt spēcīgās emocijas. Tāpat ar meiteni runāts par to, kā sev ikdienā palīdzēt un kur saņemt atbalstu.
· Pusaudzis jūtas vainīgs, zvanot uz Uzticības tālruni, jo šķiet, ka viņš tērē visu laiku. Zvanītājam grūti saskatīt pozitīvo, nav vēlmes un enerģijas neko darīt vai mainīt, jūtas grūtību nogurdināts. Kopīgi ar konsultantu runā par maziem solīšiem, ko varētu pamainīt, lai justos labāk.
· Stāsta, ka pirms laika diagnosticēta depresija. Ar konsultantu runāts par emocijām, kas pašreiz tiek izjustas; par resursiem - kā var sev likt justies labāk un par tālākām iespējamajām darbībām.
· Meitene pusaudžu gados atradusi jaunu hobiju un aizraušanos - neesot viegli, bet sanākot. arvien labāk un tas esot ļoti forši. Beidzot atkal esot sajūta, ka spējot kaut ko izdarīt labi.
· Esot saņēmusi teicamu atzīmi kontroldarbā, nevarot sagaidīt, kad varēs pateikt mammai, bet gribējusi izstāstīt vēl kādam.
Tas norāda uz to, ka bērnam ir svarīgi dalīties ar to, ka viņš uzdrošinās pamēģināt, pat ja ar pirmo reizi neizdodas tik labi, cik vēlētos. Bērnam ir svarīgs iedrošinājums, atbalsts.