Video ⟩ Raidījums: Smiltēns centies kavēt ZZS atbalstu Rinkēvičam

Otras lielākās Saeimas frakcijas ZZS atdotās balsis par Edgaru Rinkēviču Valsts prezidenta amatā ir nozīmīgs pagrieziena punkts, kas ietekmēs koalīcijas nākotni. Jo tieši ZZS noteica, kurš un kā kļuva par nākamo valsts pirmo personu.

Raidījumam neoficiāli zināms, ka par savu amatu saglabāšanu līdz 31.maijam aizkulisēs cīnījās arī  viens no Apvienotā saraksta līderiem, Latvijas starptautiskajiem partneriem stāstot par ASV sankciju sarakstā esošā Aivara Lemberga ietekmi uz vēlēšanām.

Uz Saeimas ZZS frakciju plkst. 8 bija izsaukti politiskā spēka pilsētu un novadu domes priekšsēdētāji. Viņu vidū arī pieredzējušais Jelgavas mērs.

ZZS savu izvēli par labu kādam no Valsts prezidenta kandidātiem iepriekš neatklāja. Un intrigu, vai ar savām 16 balsīm atbalstīs Uldi Pīlēnu vai Edgaru Rinkēviču, spēja noturēt līdz pēdējam. Taču smagsvaru klātbūtne skaidri signalizēja - lēmums ir pieņemts un tam piekrīt arī politiski svarīgie spēlētāji reģionos.

Arī "Nacionālā apvienība" rīta agrumā sprieda, kāda būs viņu taktika. Iepriekš kuluāros izskanēja, ka frakcijai varētu būt brīvais balsojums, tomēr vēlēšanu rītā tā izšķīrās nebalsot ne par vienu no kandidātiem.

Pirms balsojuma apspriedās arī partijas "Stabilitātei!" un "Latvija Pirmajā vietā" līderi.

Tālākajos dienas notikumos piepildījās prognozes, ka nākamo Valsts prezidentu ievēlēs ar divu opozīcijas partiju - ZZS un Progresīvo balsīm. Jau pirmajā balsošanas kārtā ZZS deputāti atbalstīja Rinkēviča kandidatūru.

Galvenais arguments - ārējā apdraudējuma apstākļos Latvijai viņš esot vispiemērotākais prezidents. ZZS kopā ar Jauno vienotību Rinkēvičam deva 42 balsis, bet ar to vēl bija par maz.

Kad no cīņas izstājās "Progresīvo ” kandidāte Elīna Pinto, šai partijai pirms trešā balsojuma bija vajadzīga pavisam īsa apspriešanās. Kuram no diviem kandidātiem atdot savas 10 balsis, Progresīvie bija vienojušies jau iepriekš.

Par uzņēmēju Uldi Pīlēnu balsoja viņa "Apvienotā saraksta" frakcija, kā arī partija "Latvija pirmajā vietā". Tās līderis Ainārs Šlesers vēl pirms gala iznākuma apsveica "Jauno Vienotību" un uzvēra, ka "Apvienotais saraksts" neko nedarīja, lai nodrošinātu atbalstu savam kandidātam.

Smiltēns tomēr centās izmantot savas politiskās sviras. Raidījumam neoficiāli zināms, ka Saeimas spīkers tikšanās laikā ar ASV vēstnieku stāstījis, ka nākamo Valsts prezidentu plānojot ievēlēt ar ZZS atbalstu, kas ir saistīts ar ASV sankciju sarakstā esošo Aivaru Lembergu. Un tas neesot pieļaujams.

Veidojot šo valdību, tieši Lembergs bija iemesls, lai ZZS neņemtu koalīcijā. Spriedums tiesvedībā, kurā Ventspils eksmērs apsūdzēts korupcijā, otrajā instancē gaidāms rudenī, un garās tiesvedības dēļ maz ticams, ka Lembergu gaida ilgi gadi cietumā.

Bet Lemberga ietekmi smagi skārušas ASV noteiktās sankcijas. Viņa izņemšana no tā dēvētā Magņitska saraksta varētu būt panākama vien sarežģītu un ilgu diplomātisko pūliņu rezultātā, kas nav ZZS spēkos.

Ja premjers Krišjānis Kariņš vēl pirms pusgada atteicās pat iet uz Saeimas priekšvēlēšanu debatēm, ja tajās piedalīties Aivars Lembergs, šobrīd šīs "Jaunās Vienotības" novilktās sarkanās līnijas nav vairs tik kritisks šķērslis sarunās par ZZS iespējamu nonākšanu valdībā.

Jau vēlēšanu dienā, ierodoties Saeimā sveikt savas partijas virzīto un jaunievēlēto Valsts prezidentu, premjers žurnālistiem apstiprināja, ka izmaiņas valdībā būs.

Taču tas nenozīmēšot, ka "Jaunā Vienotība" plāno vienu koalīciju, kurā ir "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība ar 54 balsīm, nomainīt pret citu, vēl mazāku koalīciju – kur "Jaunajai Vienotībai" kopā ar ZZS un "Progresīvajiem", būtu vien 52 divas balsis. Premjera Krišjāņa Kariņa mērķis esot izveidot plašāku koalīciju, par ko viņš jau ir runājis valdības veidošanas laikā.

Iepriekš "Apvienotā saraksta" un "Nacionālās apvienības" vadība bija stingri teikusi, ka partijas nestrādās valdībā kopā ar ZZS un "Progresīvajiem". Prezidenta ievēlēšanas dienā partiju biedriem šai jautājumā viedokļi būtiski nebija mainījušies.

Šobrīd neapskaužamākajā situācijā nonācis "Apvienotais saraksts" un "Nacionālā apvienība", jo viņi līdz šim bija ieguvuši lielāku ietekmi, nekā balsu skaits Saeimā ļautu. Šobrīd viņi kļuvuši aizvietojami. Apvienotajam sarakstam būtu jāzaudē Saeimas priekšsēdētāja amats un trīs ministri valdībā.

ZZS, atbalstot "Jaunās vienotības" prezidenta amata kandidātu, uzskatāma par vislielāko ieguvēju. Tā atgriezusies pie koalīcijas sarunu galda, un tuvinās nokļūšanai valdībā, kur ne vienu reizi vien tā jau ir veidojusi kodolu kopā ar Jauno vienotību.

Neoficiāli tiek minēts, ka ZZS varētu tik pat 4 ministrijas - Labklājības,VARAM, Ekonomikas un Zemkopības. ZZS arī paveras iespēja runāt par iespējamu sankciju mīkstināšanu Aivaram Lembergam.

Ieguvumi saskatāmi arī "Progresīvajiem". Partija ne tikai kāpinājusi savu popularitāti ar savu kandidāti prezidenta vēlēšanās, bet ir panākusi, ka vairākus no viņu politiskās dienaskārtības jautājumiem ar augstu varbūtību varētu pieņemt vēl šajā Saeimā. Kuluāros Progresīvajiem min pat trīs ministriju vadību, tai skaitā kultūras.

"Jauno vienotību" šobrīd dēvē par profesionālāko kombinatori, un tā ir panākusi visu, ko iecerējusi. Neoficiāli min, ka premjers Kariņš varētu vadīt ārlietu ministriju, valdības grožus atdodot partijas vadītājam Arvilam Ašeradenam. Tomēr politiskā vēsture rāda, ka brīdī, kad iegūtas visas varas sviras, sākas nenovēršams ceļš uz to zaudēšanu.