Video ⟩ "Tas ir starptautisks kauns!" Glābjot veselības budžetu, FM piedāvā apturēt kino ražošanu (8)

CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Nacionālais kino centrs un filmu producenti FM ierosinājumu atņemt jau ieplānotu naudu sauc par apdraudējumu kino pastāvēšanai. FM ierosinājums pārdalīt 1,5 miljonus apdraud 15 jaunu filmu ražošanu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Premjers Kariņš visām ministrijām bija uzdevis pārskatīt savus izdevumus, lai atrastu naudu veselības un izglītības jomām. Medicīnai vien šogad nepieciešami 163 miljoni eiro. Savus ieteikumus, kur naudu meklēt, piedāvā arī Finanšu ministrija.

Raidījumam zināms, ka Kultūras ministrija no Arvila Ašaradena saņēmusi vēstuli ar mudinājumu par labu veselībai atteikties no naudas, kas paredzēta kino uzņemšanai. Filmu veidotāji šādu plānu sauc par katastrofu. Tas liktu apturēt 15 šobrīd ieplānotu filmu veidošanu un starptautiski sagrautu Latvijas filmu nozares reputāciju.

Kino naudu pārrauga Nacionālais kino centrs. Filmu ražošanai Latvijā katru gadu atvēlēti ap 5 miljoni eiro, kas ir mazākā nauda starp visām Baltijas valstīm. Finansējuma piešķīrums sadalīts divos etapos.

Pirmais ir sagatavošana un filmu attīstīšana.

Šajā posmā filmas producentiem ir tikai ideja, scenārija uzmetums, atrasts režisors, aktieri, iespējams nofilmētas dažas epizodes un izveidots "treileris", lai varētu nojaust filmas ideju.

Reizi gadā konkursa kārtībā var pieteikt šādas filmu idejas un saņemt ne pārāk lielu summu - dažus tūkstošus eiro darba turpināšanai. Un vēlāk startēt nākamajā - filmu ražošanas konkursā.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma saka: "Lai atnāktu uz konkursu filmu ražošanai, ir nepieciešams ļoti apjomīgs un ļoti rūpīgi sagatavots projekts, projekta apjoms ar visu scenāriju ir vairāk nekā simts lappuses, scenārijs vien ir vairāk nekā simts lappuses, tātad tie ir apjomīgi izstrādāti darbi.

Un tikai ar šādiem projektiem tad, kad ir skaidrs, ka ir gan scenārijs, gan režisora koncepcija, gan ir atrasti aktieri, gan ir atrastas lokācijas, un, protams, ir atrasts arī līdzfinansējums starptautiskos fondos, vai arī vēl lokāli no kādiem sponsoriem, tad filmu var sākt ražot. Un tas nav iespējams viena gada ietvaros."

Ražošanas naudas konkurss arī notiek reizi gadā. No valsts, atkarībā no filmas ieceres un vēriena, iespējams saņemt pat vairākus simtus tūkstošus eiro. Bet, ņemot vērā, ka Eiropas regula aizliedz valstīm pilnībā finansēt visu filmas budžetu, pārējo naudu producenti meklē citur.

Bieži kā sadarbības partnerus piesaista ārvalstu producentus un līdzfinansējumu saņem no starptautiskiem filmu atbalsta fondiem.

Lai visu šo sarežģīto un komplicēto darbu paveiktu, paiet mēneši vai pat ilgāks laiks, līdz sākas reālais darbs filmēšanas laukumā.

Valsts kino centrs arī uzreiz nepiešķir visu Latvijas puses naudu, bet speciāla komisija izvērtē katras filmas veidotāja paveikto gada griezumā. Un samaksā par padarīto. Atlikusī nauda, kas ir gan iebudžetēta filmu veidotāju plānos un kalpo arī kā garants starptautiskajiem partneriem, pa posmiem tiek izmaksāta vēlāk.

Līdzās Valsts prezidenta balsojumam nepieciešamo balsu menedžēšanai partijas un ministrijas pēdējās nedēļās meklē naudu, ko pārdalīt veselībai un izglītībai. Katram ministram jāpiedāvā savs risinājums.

Naudu ministriju makos pēta un pārdales piedāvā arī Finanšu ministrija. 22. maijā Kultūras ministrijā saņemta Arvila Ašeradena vēstule. Tajā piedāvāts, ka, "ņemot vērā, ka filmu finansēšanas programmā līdz aprīļa beigām no piešķirtā finansējuma 4 857 179 eiro izlietoti 40 118 eiro, priekšlikums pārdalīt 1 597 654 eiro."

Kā saka Nacionālā kino centra vadītāja - šī finanšu ministra noskatītā nauda visa jau ir garantēta filmu veidotājiem. Par to producenti noslēguši starptautiskus līgumus, saņēmuši finansējumus no fondiem Eiropā.

Ja to atņems, apdraudētas ne tikai tās 15 filmas, ko šobrīd jau filmē. Tās būs graujošas sekas visai Latvijas kino nozarei kopumā, ko izjutīsim turpmākos 5-10 gadus. Sabojāta būs arī reputācija, jo partneri no citām valstīm Latvijai vairs neuzticēsies.

FM priekšlikumi KM

"KM budžeta apakšprogrammā 19.03.00 "Filmu nozare" plānotais finansējums filmu projektu konkursiem – ņemot vērā to, ka izdevumu kodā "subsīdijas un dotācijas" līdz 2023. gada aprīļa beigām no plānotā finansējuma 4 857 179 eiro apmērā tika izlietoti 40 118 eiro, priekšlikums pārdalīt finansējumu 1 597 654 eiro apmērā no šādiem pasākumiem:

1. Citu filmu nozares projektu atbalsts 125 000 eiro apmērā, jo projektu iesniegšanas termiņš līdz 2023. gada 30. novembrim, bet to vērtēšana notiek reizi mēnesī pēc 1. datuma, izvērtējot iepriekšējā mēnesī iesniegtos projektus, līdz ar to ierosinām citu prioritāru pasākumu nodrošināšanai novirzīt 50% no plānotā finansējuma;

2. Ar Nacionālā kino centra finansējumu ražošanā esošo filmu atbalsts 1 322 654 eiro apmērā, jo projektu iesniegšanas termiņš līdz 2023. gada 30. septembrim, bet to vērtēšana notiek reizi mēnesī pēc 1. datuma, izvērtējot iepriekšējā mēnesī iesniegtos projektus, līdz ar to ierosinām citu prioritāru pasākumu nodrošināšanai novirzīt 50% no plānotā finansējuma;

3. Visu filmu veidu projektu attīstīšanas atbalsts 150 000 eiro apmērā, jo konkursu plānots izsludināt 2023. gada 14. augustā, līdz ar to finansējumu iespējams novirzīt prioritārākiem pasākumiem."

Kinoproducente Alise Ģelze tieši šobrīd gatavojas jaunas filmas ražošanas uzsākšanai. Ņemot vērā, ka Nacionālais kino centrs iedevis tikai daļu no nepieciešamās naudas, viņa atlikušo atradusi, piesaistot ārvalstu partnerus. Līdz tam filmai paredzētā nauda glabājas Kino centra kontā, un producente varēs to saņemt, kad filmēšana būs sākusies. Ja notiks, kā iesaka Finanšu ministrija, filmas nebūs.

Kino producente Alise Ģelze komentē: "Jā, nu tad tas ir totāls fiasko. Es nevaru pat iedomāties ko tādu. 15 gadus šajā nozarē dzīvojot, nav bijusi tāda situācija."

Finanšu ministra rīcība ir pretēja tam, kas solīts Kariņa otrās valdības deklarācijā, ka kino nozarei būs pievērsta īpaša uzmanība un atbalsts.

Ministrs Nauris Puntulis apgalvo, ka šobrīd no Ašaradena pieprasītajiem vairākiem miljoniem Kultūras ministrijas budžetā veselībai varot pārdalīt 380 tūkstošus eiro. Kino naudu atņemt viņš neļaušot.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu