Ekonomikā saglabāsies izaugsme, IKP augs straujāk: ministriju un banku analītiķu prognozes

TVNET/LETA
Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Lūka / LETA

Neraugoties uz augsto inflāciju un ģeopolitisko situāciju, ekonomikā saglabājas izaugsme, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās bija par 0,8% lielāks nekā pirms gada. Lai arī IKP kāpums ir bijis salīdzinoši mērens, tas ir vērtējams pozitīvi, ņemot vērā augsto cenu līmeni, kā arī joprojām lielo ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību reģionā.

Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, kas ietekmē iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr Covid-19 ierobežojumu bāzes efekta un situācijas uzlabošanās darba tirgū dēļ mājsaimniecību patēriņa dinamika saglabājas pozitīva - pirmajā ceturksnī privātais patēriņš bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada.

Straujš pieaugums pirmajā ceturksnī ir bijis investīcijās. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājās par 11,3%. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas pieauga par 17%, ieguldījumi mašīnās un iekārtās palielinājās par 4,9% un intelektuālā īpašuma produktos - par 4,3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi pirmajā ceturksnī bija par 0,7% mazāki nekā pirms gada. Pēc Covid-19 pandēmijas turpina atkopties pakalpojumu eksports, kas šogad pirmajā ceturksnī bija par 4% lielāks nekā pirms gada.

Tāpat kā aizvadītajā gadā, arī šogad pirmajā ceturksnī pieaugumu pamatā noteica transporta pakalpojumu, datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta pieaugums. Preču eksporta apjomi salīdzināmās cenās pirmajā ceturksnī saruka par 2,3%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, minerālie produkti, elektroierīces un elektroiekārtas. Atšķirībā no eksporta šogad pirmajā ceturksnī preču un pakalpojumu imports pieauga par 3,1%. Šogad pirmajā ceturksnī eksporta-importa saldo faktiskajās cenās bija -5,5% no IKP.

Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība pirmajā ceturksnī pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajā ceturksni. Pieaugumu lielā mērā noteica pakalpojumu nozares. Strauji pieauguma tempi saglabājas nozarēs, kuras vissmagāk skāra Covid-19 ierobežojumi - pirmajā ceturksnī izmitināšanas un ēdināšanas nozare gada griezumā pieauga par 27,3%, mākslas izklaides un atpūtas nozare - par 19,5% un komercpakalpojumi - par 4,5%.

Stabils kāpums turpinās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē - pirmajā ceturksnī pieaugums par 12,2%. Pēc trīs gadu apjomu samazinājuma sāk atgūties būvniecības nozare. Šī gada pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 17%, salīdzinot ar 2022.gada pirmajā ceturksni. Pieaugums pirmajā ceturksnī ir bijis visās būvniecības apakšnozarēs, straujākais pieaugums bija ēku būvniecībā.

Vērā ņemams apjomu samazinājums pirmajā ceturksnī bija tirdzniecības nozarē - par 10,3%. To ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 27,3%, savukārt kritums mazumtirdzniecībā par 1,4% lielā mērā bija saistīts ar pārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājumu. Neraugoties uz būtisku gaisa transporta nozares pieaugumu, kopumā transporta un uzglabāšanas nozarē pirmajā ceturksnī bija kritums par 4,7%, ko noteica pakalpojumu apjomu samazinājums sauszemes transportā, kā arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, apjomu samazinājums bija arī mežsaimniecības, finanšu pakalpojumu, enerģētikas, ieguves rūpniecības un veselības aprūpes nozarēs. Trešo ceturksni pēc kārtas samazinās apstrādes rūpniecības apjomi - pirmajā ceturksnī kritums par 4,3%. Vienlaikus apakšnozarēs attīstības tendences ir ļoti atšķirīgas. Šī gada sākumā ražošanas apjomi saruka kokapstrādē, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, metālapstrādē, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā. Savukārt pieaugums bija vērojams pārtikas rūpniecībā, elektrisko iekārtu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī farmācijā.

Salmiņš prognozē, ka ir sagaidāms, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un augstā inflācija turpinās ietekmēt ekonomisko attīstību. Visticamāk gada pirmajā pusē būs vērojami ļoti mēreni ekonomikas izaugsmes tempi.

EM prognozē, ka kopumā 2023.gadā IKP varētu pieaugt par 0,8 procentiem.

Galvenais izaugsmes nodrošinātājs būs iekšzemes pieprasījums un investīcijas

Šogad ārējais pieprasījums saglabāsies zems, bet galvenais izaugsmes nodrošinātājs būs iekšzemes pieprasījums, pirmām kārtām investīcijas, tajā skaitā būtiski straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana, kā arī salīdzinoši stabilais privātā patēriņa līmenis, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) trešdien publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem.

FM pārstāvji skaidro, ka ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties.

Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%.

Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas izaugsmei galvenajos Latvijas eksporta tirgos bremzējoties, un nozare piedzīvojusi 4,3% kritumu.

Kopumā FM skaidro, ka pirmā ceturkšņa rādītāji jau diezgan skaidri ir iezīmējuši šā gada situāciju, kad ārējais pieprasījums saglabāsies zems, bet galvenais izaugsmes nodrošinātājs būs iekšzemes pieprasījums, pirmām kārtām investīcijas, tajā skaitā būtiski straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana, kā arī salīdzinoši stabilais privātā patēriņa līmenis, ko, tāpat kā investīcijas, veicinās cenu stabilizēšanās un atsevišķos sektoros arī visai straujš cenu kritums, pirmām kārtām energoresursiem un degvielai.

Vienlaikus situācija ārējā vidē, zemie ekonomikas izaugsmes tempi eirozonā, kaimiņvalstu ekonomiku straujais kritums un procentu likmju tālāks pieaugums, bremzējot vietējās investīcijas, liek FM saglabāt piesardzību par Latvijas ekonomikas attīstību šogad, neskatoties uz ļoti pozitīvajiem pēdējo ceturkšņu datiem un veiksmīgi pārvarēto energokrīzi pagājušajā apkures sezonā.

Bažas FM rada ekonomikas straujais kritums gan Igaunijā, gan Lietuvā - attiecīgi par 3,2% un 2,5% pret pagājušā gada pirmo ceturksni. Lejupslīde abās valstīs bijusi arī pret iepriekšējo ceturksni, liecinot, ka situācija turpina pasliktināties.

Eiropas Komisijas (EK) apkopotie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji Eiropas Savienības (ES) valstīm jau no šā gada janvāra pakāpeniski pasliktinās. Arī Latvijā kopējais ESI indekss maijā ir nedaudz pazeminājies, kritumu uzrādot jau otro mēnesi pēc kārtas. Pastāvīgs kritums bijis rūpniecības nozares konfidencē, kamēr patērētāju noskaņojums arvien uzlabojas, lai gan joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī.

Vienlaikus EK maija vidū nedaudz paaugstināja ES un eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, norādot, ka ES ekonomika ir veiksmīgi pārvarējusi satricinājumus, ko izraisīja pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā, taču bažas rada augstā pamatinflācija, kas var likt monetārajām iestādēm rīkoties vēl stingrāk, lai apturētu inflācijas spiedienu.

FM pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, kuras tiks publiskotas jūnija vidū. Šā gada februāra sākumā FM jau paaugstināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2023.gadam, 0,6% krituma vietā paredzot, ka IKP 2023.gadā saglabāsies nemainīgs.

Nākamajos ceturkšņos IKP augs straujāk

Nākamajos ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) augs straujāk, lielā mērā arī pateicoties pieaugošajām investīcijām ekonomikā, pavēstīja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi gada sākumā nodrošinājuši iekšējie faktori - augstāks patēriņš un investīcijas, kamēr eksportā reģistrēts kritums. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmajās cenās pirmajā ceturksnī palielinājās par sezonāli koriģētiem 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada pēdējo ceturksni. Kāpums pret pērnā gada pirmo ceturksni bijis par 0,8%. Tas ir labāks rezultāts nekā Lietuvā un Igaunijā, kur IKP samazinājies par attiecīgi 2,5% un 3,2%.

Svarīgākais stāsts IKP datos ir par investīcijām, kas kopš 2021.gada dusēja ilgstošā miegā, uzsver Zorgenfreija. Iepriekš "Swedbank" prognozēja, ka investīcijas sāks straujāk augt vien ap gada vidu, tomēr jau pirmajā ceturksnī beidzot investīciju apjomā uzrādītas ne tikai dzīvības pazīmes, bet pat vērā ņemams kāpums gan pret iepriekšējo ceturksni (+4,1%), gan pret pērno gadu (+11,3%).

Ekonomiste skaidro, ka šādam rezultātam tieša saistība ar būvniecību, kur pievienotā vērtība 2023.gada pirmajā ceturksnī augusi par ļoti straujiem 17%. Tas saistāms ar lielajiem projektiem un arī silto un būvdarbiem labvēlīgo ziemu. Rīdzinieki sēž sastrēgumos, bet ekonomikas datos sāk just arī kādu ieguvumu no šīm galvassāpēm, piebilst ekonomiste.

Gada pirmajā pusē pirktspēja joprojām sarūk, atzīst Zorgenfreija. Lai gan iedzīvotāju reālie ienākumi augstās inflācijas dēļ pirmajā ceturksnī bija mazāki nekā pirms gada, mājsaimniecību patēriņš pat nedaudz palielinājās (+0,3%). Tomēr bez sekām dzīves dārdzība un ziemas rēķini nav palikuši - salīdzinājumā ar patēriņa ziņā spēcīgo pērnā gada pēdējo ceturksni, šī gada sākumā mājsaimniecību tēriņi ir sarukuši par 2,1%.

Eksporta apjomi samazinājušies par 0,7%, preču eksportam sarūkot par 2,3%, bet pakalpojumu eksportam augot par 4%. Labā ziņa ir tā, ka salīdzinājuma ar 2022.gada pēdējo ceturksni eksports noturējies apmēram tādā pašā apjomā - tas nozīmē, ka sliktāk nekļūst, pauž Zorgenfreija. Pakalpojumos redzama gan viedo pakalpojumu (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un citi biznesa pakalpojumi) izaugsme, gan arī būtisks pienesums no Covid-19 laikā cietušā gaisa transporta atgūšanās. Tāpat ekonomisti priecē fakts, ka tieši IKT nozare nodrošināja lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi pirmajā ceturksnī.

Savukārt, ja raugās nākotnē, otrajā ceturksnī patēriņa un arī pakalpojumu eksporta rādītājiem par labu visdrīzāk būs "spēlējis" nesenais hokeja čempionāts, uzskata Zorgenfreija. Piemēram, pateicoties fantastiskajam Latvijas izlases sniegumam, pat ārkārtīgi dārgās biļetes tika izpirktas, vispārējās sajūsmas vadīti iedzīvotāji arī citos aspektos, iespējams, tērējuši vairāk nekā ierasts. Nav izslēgts, ka daļai fanu nākamajā mēnesī šie tēriņi būs jākompensē, savelkot ciešāk jostu, tomēr ekonomikai kopumā efekts drīzāk būs bijis pozitīvs.

Brīvdienas piešķiršanas sekas uz ekonomiskajiem rādītājiem izraisījušas plašas diskusijas. Zorgenfreija informē, ka vienas darba dienas vērtība ir aptuveni 0,1% no Latvijas gada IKP, kas ir aptuveni 40 miljoni eiro. Tomēr šāda "cena" ir tad, kad darba dienu skaits ir bijis zināms jau iepriekš, un tam ir bijis iespējams sagatavoties.

Steigā paziņotai darba dienas atcelšanai precedentu, šķiet, nav. Tas, ka daudziem "Hokeja diena" faktiski bija darba diena kā arī tas, ka pacilātības gaisotnē iedzīvotāji, iespējams, tērēja ar vieglāku roku nekā parastā brīvdienā, varētu nozīmēt, ka zaudējums kopējam IKP būs krietni mazāks nekā minētie 40 miljoni eiro, uzskata Zorgenfreija.

Savukārt fakts, ka daudzi darbinieki saņems virsstundu samaksu, nozīmē, ka notiek ienākumu pārdale - no uzņēmumiem un to peļņas daļas uz darbiniekiem. Kopumā Zorgenfreija cer, ka morālais pacēlums pēc šiem hokeja svētkiem būs pietiekami liels, lai katrs vēlētos savu darbu darīt ar tikpat lielu atdevi kā hokejisti. Tad jaudīgāka ekonomikas izaugsme šo "pazudušo" darba dienu veiksmīgi kompensēs.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka pērn rudenī, kas bija tumšākais ekonomikas nākotnes gaidu brīdis, tika gaidīta IKP samazināšanās šogad, tai skaitā pirmajā ceturksnī - vairāk nekā par 3%, tomēr izrādās, ka IKP ir audzis par 0,8%.

Par augšupeju jau vēstīja provizoriskie IKP dati aprīļa beigās, norāda ekonomists. Tad šķita, ka šis kāpums noticis tikai iekasēto produktu nodokļu dēļ (+8,2%), bet pievienotā vērtība varētu būt pat samazinājusies, bet izrādās, ka augusi arī pieaugusī vērtība (+0,7%), ar nodokļiem nav noticis nekas īpašs (+3,1%).

Pēc "ātro" datu publicēšanas Eiropas Komisija paaugstināja šī gada izaugsmes prognozi līdz 1,4%, kas šobrīd ir visoptimistiskākā starp dažādu institūciju izziņotajām. Trešdien publicētie datu precizējumi un detaļas Strautiņam liek domāt, ka šī gada tautsaimniecības kopaina turpinās vēl uzlaboties, un vasarā varētu parādīties prognozes par IKP pieaugumu apmēram par 2%.

Nozaru dinamikas aina ir pēdējā laikā tipiski raiba, atzīst ekonomists. Nozares dati jau vēstīja, ka gada sākumā celtniecība ar joni izkļuvusi no ilgstošas nīkuļošanas, IKP dati to apstiprina (+17%). Visstraujāk augošā nozare bija sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (+27,3%), bet te straujais kāpums tūlīt krasi apsīks, jo nozare ir aizpildījusi pandēmijas radīto tukšumu, turpmāk attīstība notiks ar lielāku piepūli, uzskata Strautiņš. Līdzīga aina ir mākslā un izklaidē (+19,5%).

Turpretim tirdzniecība pēc krituma par 10,3% pirmajā ceturksnī Strautiņa ieskatā jau otrajā ceturksnī varētu atgriezties pie izaugsmes. Tad salīdzinājuma bāze būs daudz izdevīgāka, jo pērn ap šo laiku kara radītā jaunā realitāte jau bija sasniegusi vairumtirdzniecību, kas lielā mērā ir eksporta nozare.

Lielākā pozitīvā ietekme uz izaugsmi bija informācijas un sakaru pakalpojumiem (+12,2%), kas pārmaiņus ar komercpakalpojumiem galvenā ekonomikas motora lomu pildīja arī pērn. Strautiņam tas nav pārsteidzoši, taču ļoti neparasts un grūti izskaidrojams ir pieaugums par 12,9% izglītībā, kuras ietekme līdz ar to ir bijusi ļoti līdzīga celtniecības devumam. Lielāko negatīvo ietekmi ar krietnu pārsvaru radīja tirdzniecība.

Strautiņam šķiet interesanti, ka informācijas un sakaru devums kopējā pievienotajā vērtībā tagad ir lielāks nekā transporta un uzglabāšanas nozarei, kas ilgstoši ir bijis viens no mūsu ekonomikas galvenajiem balstiem ar padsmitos procentu mērāmu īpatsvaru, tagad tas ir sarucis līdz 6,1%.

Strautiņš sagaida, ka otrajā ceturksnī IKP pieaugums ievērojami paātrināsies, galvenokārt tāpēc, ka pazudīs tirdzniecības negatīvā ietekme. Savas ekonomikas līdera dotības vēl vairāk nostiprinās informācija un sakari, bet diemžēl varētu pieaugt apstrādes rūpniecības un transporta radītais balasts.

Arī notikumi IKP datu izlietojuma aspektā ir visnotaļ interesanti, uzsver ekonomists. Šogad lielākās cerības ir saistītas ar investīcijām. Pirmajā ceturksnī tās ir attaisnotas pat ļoti spilgti, ieguldījumi pamatlīdzekļos gada griezumā auguši par 11,3%. Privātais patēriņš noturējās virs ūdens (+0,3%), kas ir panākums brīdī, kad mājsaimniecību labklājību visnegatīvāk ietekmēja enerģijas cenu kāpums. Apstākļi otrajā ceturksnī jau ir daudz labāki, ziema ir pagājusi, un enerģijas cenas krīt. Preču un pakalpojumu eksports samazinājās par 0,7%, arī šogad kopumā reālie ienākumi tirdzniecībā ar pārējo pasauli daudz nemainīsies, prognozē Strautiņš.

Savukārt ienākumu aspektā, ko rēķina naudas, nevis reālā izteiksmē, atšķirībā no ražošanas un izlietojuma, pārliecinoši dominē algu fonda kāpums par 15,2%. Gada sākumā pat šādi papildu ienākumi strādājošo ģimenēm nozīmēja pirktspējas kritumu, atzīst Strautiņš, bet norāda, ka otrajā ceturksnī par darba devēju kopumā samaksāto visdrīzāk jau varēs nopirkt nedaudz vairāk, bet gada otrajā pusē sabiedrības vairākuma pirktspējas kāpums jau būs straujš.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda, ka zināmas šausmas ekonomistiem, jo īpaši, ja tiem nepieciešams arī prognozēt, rada statistiķu datu grozījumi. Vēl nesen IKP ceturkšņa pārmaiņu temps ceturtajam ceturksnim tika izgrozīts no 0% uz 1,2%, kas ir prāvs labojums. Trešdien publicētajos datos redzami mērenāki labojumi - pirmā ceturkšņa IKP pieaugums grozīts no 0,5% uz 0,6%.

Rutkovska skaidro, ka ne mazāk biedējoša ekonomistam ir situācija, kad "skaņa ir, bet bildes nav", proti, kad it kā dati ir, bet tie nesaskan ar citiem datiem un neveido jēdzīgu stāstu. Šāds apmulsums ekonomistei rodas, domājot par vienu no lielākajām IKP izlietojuma sastāvdaļām - privāto patēriņu salīdzināmās cenās. Privātais patēriņš pretēji loģikai par augsto cenu dēļ plucināto pirktspēju pērn ceturtajā ceturksnī turpināja iespaidīgi augt.

Rutkovska pieļauj, ka kāpumu varēja nodrošināt uzkrājumu tērēšana, bet ekonomistei nav skaidrs, kāpēc tad tas neparādās nedz tirdzniecībā, nedz maksājumu karšu datos, arī noguldījumi komercbankās arī stāv, kā stāvējuši. Rutkovska domā, ka šo rādītāju statistiķi labos, un nedaudz tas samazināts jau trešdien - no 3,9% uz 3,3% pieaugumu ceturkšņa griezumā.

Latvijas Bankas ekonomiste norāda, ka patēriņu raksturojošie rādītāji gada sākumā iezīmējušies samērā vāji, nedaudz gan uzlabojies patērētāju noskaņojums. Valdības atbalsts apkures sezonā energoizmaksu kompensēšanai un "pamazām gaistošais putekļu mākonis pēc cenu sprādziena" ļauj optimistiskāk skatīties uz dzīvi. Iedzīvotāji izslāpuši pēc iepriekš pandēmijas laikā ierobežotajiem kultūras, sporta un izklaides pakalpojumiem. Tomēr Rutkovska atgādina, ka augsta, lai gan zemāka nekā pērn, inflācija joprojām ir klātesoša, un tā ierobežo pirktspēju. Statistiķi sarēķinājuši, ka privātais patēriņš pirmajā ceturksnī samazinājies par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

"Beidzot jaunas ziņas ir par investīcijām - mazāk svarīgām pieprasījuma sastāvdaļu īpatsvarā, bet milzum svarīgām attīstībā un konkurētspējā. Augstās būvizmaksas un kara Ukrainā izraisītā nenoteiktība reģionā, kam nāk klāt arvien pieaugošas kredītu procentu likmes, lielu entuziasmu investoriem un finansējuma aizdevējiem nerada. Arī Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana kavējas," pauž Rutkovska.

Viņa norāda, ka "airBaltic" vasaras sezonā izīrēs 14 "Airbus" lidmašīnas, un gadu plāno noslēgt ar 700 miljonu eiro apgrozījumu. Otrkārt, pirmajā ceturksnī beidzot būvniecības operatīvajos datos iezīmējās sen neredzēta strauja izaugsme, kas ekonomisti vedināja domāt, ka arī investīciju datos beidzot būs lūzums. Un tik tiešām - pirmajā ceturksnī investīcijām ir fiksēts 4,1% ceturkšņa kāpums, un laboti arī iepriekšēju ceturkšņu dati. Rutkovska pieņem, ka ekspluatācijā nodoti prāvāki būvprojekti, ko statistiķi izlīdzinājuši ilgākā termiņā atbilstoši būvniecības ilgumam.

Ekonomiste norāda, ka pandēmijas un pēcpandēmijas piegāžu ķēžu pārkārtošanās un kara izraisītā panika par dažādu izejmateriālu pieejamību un cenām 2022.gadā piemeta krietnas pagales ārējās tirdzniecības ugunskurā. Strauji auga gan eksports (un reeksports), gan imports - augošo cenu dēļ jo īpaši strauji vērtībā, bet visnotaļ iespaidīgi arī fiziskajos apjomos. Šogad varētu gaidīt gan eksporta, gan importa normalizēšanos - tas ir kritumu no rekordaugstajiem līmeņiem. Tas gan tikai nedaudz iezīmējas pirmā ceturkšņa datos - reālais preču un pakalpojumu eksports saglabājies iepriekšējā līmenī, savukārt imports samazinājies par 0,2%.

Rutkovska piebilst, ka arī apkures sezonai būs nākamais turpinājums, un to, cik tas būs komerciāli veiksmīgs, noteiks iepriekšēji sagatavošanās darbi. Ekonomistes ieskatā arī nabassaite ar Krieviju jāzāģē apņēmīgāk, nevis jāmeklē aplinkus ceļi sadarbības turpināšanai.

Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 1

Tēmas

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu