/nginx/o/2023/06/06/15372204t1ha1fc.jpg)
Paleontologi no Dienvidāfrikas paziņojuši, ka atklāta pasaulē senākā zināmā apbedījumu vieta, kurā atdusas ar mazākām smadzenēm apveltīti, attāli cilvēka radinieki. Iepriekš tika uzskatīts, ka tie nav spējīgi uz tik sarežģītām darbībām kā apbedījuma vietu izveidošana.
Paleontologi aptuveni 30 metru dziļumā Dienvidāfrikas alu sistēmā netālu no Johanesburgas atklāja “homo naledi” cilvēku sugas pārstāvju atliekas. Tie dzīvoja akmens laikmetā un daudz laika pavadīja, kāpelējot pa kokiem.
“Šie ir paši senākie zināmie apbedījumi hominīnu pētniecības vēsturē. Vismaz 100 tūkstošus gadu agrāk nekā pirmie zināmie “homo sapiens” apbedījumi,” vēstīts pētījumos, kas vēl nav recenzēti un tiks publicēti zinātniskajā žurnālā “eLife”.
Šis atklājums liek mums pārdomāt, vai mēs pareizi saprotam, kā evolucionējis cilvēks, jo izsenis tiek uzskatīts, ka lielākas smadzenes nozīmē spēju veikt sarežģītākas darbības, piemēram, apglabāt mirušos.
/nginx/o/2023/06/06/15372205t1hca3e.jpg)
Iepriekš senākie zināmie apbedījumi tika atrasti Vidējos Austrumos un Āfrikā. Tie ir aptuveni 100 tūkstošu gadu seni un tajos apglabāti “homo sapiens” pārstāvji.
“Homo naledi” ir pērtiķu un moderno cilvēku krustojums. Tiem bija apelsīna lieluma smadzenes; to augums – vidēji 1,5 metri.
Jaunajā pētījumā aprakstītie piecu indivīdu apbedījumi ir ovālas formas, un pierādījumi liecina, ka tie ir apzināti izrakti un pēc līķu ievietošanas tajos aizbērti. Tas parāda, ka apglabāšana nav raksturīga tikai “homo sapiens” vai citiem hominīniem ar lielākām smadzenēm.
