Izdevums „Sota”, kas iepazinies ar šīs lietas materiāliem, raksta, ka kopš pagājušā gada rudens Burdins ir mēģinājis pāriet no Krievijas Pareizticīgās baznīcas (РПЦ) uz Bulgārijas baznīcu, taču ticis brīdināts, ka “gadījumā, ja viņš mēģinās pāriet uz citu jurisdikciju, var sekot atstādināšana no amata: viņi saka, ka neviens netiek atbrīvots no Krievijas Pareizticīgās baznīcas (РПЦ). Tomēr Burdins iesniedzis oficiālu lūgumu viņu pārcelt. Uzreiz pēc tam, 16. martā, viņam tika aizliegts vadīt dievkalpojumus, bet baznīcas tiesa tika nozīmēta uz 16. jūniju. Viņam arī skaidrots, ka lēmumu par priestera atstādināšanu personīgi pieņēmis patriarhs Kirils.
“...pacifisms, aiz kura priesteris Burdins cenšas slēpties no viņam izvirzītajām apsūdzībām, nav savienojams ar patieso pareizticīgās baznīcas mācību, jo īpaši, kas izklāstīta Sociālās koncepcijas pamatos. Pacifisms dažādos baznīcas vēstures laikmetos bija klātesošs ķecerīgās doktrīnās...”,
lasāms lietas materiālos.
Baznīcas tiesas garīdznieki apsūdz Burdinu arī „pseidopacifismā”. Jo īpaši uzsvērts, ka Burdins kritizējis Krievijas, nevis Ukrainas varas iestādes, un klusējis par viņa dzimtajā pilsētā Odesā sarīkoto cilvēku dedzināšanu Arodbiedrību namā 2014. gada 2. maijā. Turklāt lietas materiālos baznīcas tiesa atklāti raksta par Krievijas Pareizticīgās baznīcas politisko angažētību.