Trešdien Milānā notika atvadīšanās no Itālijas mūsdienu spilgtākās politiskās figūras, vairākkārtējā premjerministra Silvio Berluskoni. Sava 86 gadus ilgā mūža un teju 30 gadu garās politiskās karjeras laikā Berluskoni nudien mācēja pievērst uzmanību, un arī viņa valsts līmeņa bēres, kādas parasti rīko tikai pāvestam, esošajiem valdības pārstāvjiem vai kara varoņiem, apliecināja skandalozā politiķa ietekmi.
“Es esmu politikas Jēzus Kristus. Esmu pacietīgs upuris, kurš pacieš visus, – es upurējos visu citu labā,” 2006. gadā sūdzējās Berluskoni, kuru jau tolaik apvija dažādi skandāli un ļoti raiba politiskā reputācija. Tomēr pašpārliecība nesa augļus, jo nekas no tā neliedza viņam līdz savai mūža nogalei vadīt politisko partiju, kas pēc dažādiem kāpumiem un kritumiem pērn atkal nokļuva Itālijas valdībā. Naudas, popularitātes un varas pārpilnības apstākļos Berluskoni nekautrējās teikt visu, kas ienāk prātā, nemaz neuztraucoties, cik rasistiski, seksistiski vai nekorekti tas varētu izklausīties. Pateicoties harismai un dažādām citām ietekmes svirām, viņš spēja noturēties politiskajā elitē vairākas desmitgades un to laikā sagādāt žurnālistiem vairāk apspriežamā materiāla, nekā varētu pagūt publicēt.
Politiskās reabilitācijas meistars