Izvēlamies dabas veltes - dabā ievācamo tēju ABC

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock

Vasaras saulgriežu laiks ir ne vien apvīts ar tradīcijām, bet ir arī daudzu ārstniecības augu ziedēšanas un ievākšanas laiks. "Ārstniecības augi ir jāvāc sausā un saulainā laikā. Vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai. Aicinu uzzināt, kuru! " stāsta Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

“Apotheka” sertificētā farmaceite Laila Zālīte skaidro, kādas zāļu tējas jāievāc un kāda ir šo tēju iedarbība.

Jūnijā no ārstniecības augu drogām var ievākt sarkano āboliņu, ceļmallapas, māllēpes, pelašķus, raskrēsliņus, aveņu lapas un kātus, liepziedus, ugunspuķes lakstus, gaiļpiešus, vīgriezes, ķimenes un vērmeles. 

Vīgriežu tēja

Tēja ir garšīga, saldena un aromātiska, darbojas sviedrējoši un arī kā pretiekaisuma līdzeklis. Tēja pazemina temperatūru, ārstē saaukstēšanos un sāpes krūtīs. To lieto arī pret uzbudinājumu un bezmiegu. 

Sarkanā āboliņa tēja

Āboliņa ziedus un lakstus lieto bronhīta, bronhiālās astmas un elpas trūkuma, hroniska klepus, urīnpūšļa iekaisuma, anēmijas, sāpīgu menstruāciju, pastiprinātas dzemdes asiņošanas, nieru un sirds tūskas, aterosklerozes gadījumā, kā arī, ja ir galvassāpes.

Foto: Shutterstock

Liepziedu tēja

Liepziedu tēja ir vispopulārākā pret saaukstēšanos. Sviedrē, mazina drudzi un temperatūru, uzlabo asins cirkulāciju, nomierina. Izmanto angīnas, augšējo elpceļu iekaisumu, bronhīta un klepus ārstēšanai. Palīdz pret galvassāpēm, mazina caureju. Stiprina imunitāti. Pazemina asinsspiedienu, kopā ar dzērvenēm attīra urīnizvadsistēmu. Liepziedu tēja var izraisīt miegainību, tāpēc pirms sēšanās pie stūres labāk to nedzert.

Ugunspuķes tēja

Ugunspuķes tēja ne tikai sakārto zarnu trakta darbību un ir viegli nomierinošs līdzeklis, bet ir arī spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis. Tēja paaugstina darba spējas, mazina nogurumu,  nomierina, palīdz iemigt, mazina stresu un depresiju. Arī  normalizē asinsspiedienu un mazina galvassāpes. Lieliski palīdz pret prostatas problēmām.

Gaiļbiksīšu tēja

Gaiļbiksītes lieto arī hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, tāpat kā urīndzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Gaiļbiksītes lieto neirožu, migrēnas reizēs, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, pret klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju.

Foto: Shutterstock

Aveņu tēja

Meža aveņu tējai ir patīkama garša, tā satur citronskābi un ābolskābi, arī C un B grupas vitamīnus, karotīnu, ēterisko eļļu. Tējai der viss - lapiņas, dzinumi un pašas ogas. Aveņu tēja atvieglo nepatīkamās sajūtas klepojot. Aveņu tēja ir ļoti noderīga saaukstēšanās slimību un gripas gadījumā. Izmanto gan stiebrus, gan lapas, tai piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša un sāpes remdējoša iedarbība. Aveņu tēja mazina arī mēnešreižu sāpes, palīdz pret ekzēmu.

Raskrēsliņu tēja

Rasaskrēsliņi lielākoties pazīstami kā ginekoloģisks līdzeklis, kas regulē menstruāciju ciklu, mazina asiņošanu un menstruālos krampjus, un menopauzes simptomus. Augs līdz arī  nieru un aknu slimību, kuņģa čūlas, tūsku, caurejas un zarnu iekaisuma gadījumā.

Ķimeņu tēja

Nepļautajās pļavās atrodamas ķimenes. Tās satur ēteriskās eļļas, kas piešķir tējai spēcīgu un patīkamu smaržu un garšu. Tēja var līdzēt gremošanas traucējumu gadījumā, veicina ēstgribu, to iesaka dzert jaunajām māmiņām.

Ceļmallapu tēja

Ceļmallapas jeb ceļtekas lapas veicina atkrēpošanu, labvēlīgi ietekmē muskulatūras tonusu un palīdz mazināt iekaisumu. Tās lieto klepus ārstēšanai un arī brūču dziedēšanai.

Māllēpju tēja

Māllēpju tēju lieto pret elpošanas ceļu slimībām, lai dezinficētu, mazinātu iekaisumu un veicinātu atkrēpošanos, kā arī kuņģa-zarnu trakta saslimšanas gadījumā. Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa.

Vērmeļu tēja

Ārstniecībā vērmeļu lakstus izmanto kuņģa, žults un aizkuņģa dziedzera sekrēcijas stimulēšanai, ēstgribas rosināšanai, kā vieglu pretsāpju un miega līdzekli, arī cērmju izdzīšanai.

Foto: Shutterstock

Pelašķu tēja

Tējai piedēvē pretiekaisumu, antiseptisku iedarbību. Uzskata, ka pelašķu tēja rosina ēstgribu, mazina gāzu uzkrāšanos, palīdz pret saaukstēšanos, drudzi, pazemina temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu.

Tējas jāuzglabā slēgtā traukā, lai tās nepiesūktos ar citām smaržām, neizgarotu ēteriskās eļļas.

Padomi, kā gatavot zāļu tēju

  • Ārstnieciskiem nolūkiem ieteicams izmantot svaigu novārījumu vai uzlējumu. Noturētu novārījumu iedarbība vairs nebūs tik spēcīga.
  • Uzlējumi jāgatavo no ziediem, lapām, lakstiem, bet novārījumi – no saknēm un mizām.
  • Ja tiek gatavots uzlējums, drogu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj ievilkties 15–30 minūtes. Nokāš un lieto pēc norādījumiem.
  • Gatavojot novārījumu, drogu aplej ar verdošu ūdeni, lēni vāra ūdens peldē 15–30 minūtes, tad ļauj 15–30 minūtes ievilkties, nokāš. Lieto pēc norādījumiem.

Raksts tapis sadarbībā ar Apotheka.  

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu