/nginx/o/2023/07/13/15452454t1h4f99.jpg)
Lai tevi nepiemuļķo šī pūkainā kāpura nevainīgais izskats: tā apmatojumā slēpjas duncim līdzīgi, indīgi dzelkšņi, kas ASV ik gadu desmitiem cilvēku noved slimnīcā.
Tagad zinātnieki šo kāpuru indē atklājuši proteīnus, kas varētu izskaidrot, kā pūkainie radījumi spēj izraisīt dzēlienu, kas līdzinās bliezienam ar beisbola nūju.
“Savādi, bet sāpes ir ārkārtīgi spēcīgas. Tās ir ilgstošas un, kā runā, mokošas. Cilvēki to apraksta kā pieskaršanos kvēlojošām oglēm vai traumu ar trulu priekšmetu, piemēram, beisbola nūju,” izdevumam “Live Science” stāstīja pētījuma galvenais autors Endrjū Valkers.
No šiem pūkainajiem kāpuriem vēlāk attīstās naktstauriņi, un to indīgie dzelkšņi kalpo kā aizsardzības mehānisms pret plēsējiem. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”, zinātnieki izanalizēja indi no naktstauriņu “Megalopyge opercularis” un “M. Crispata” kāpuriem. Abas naktstauriņu sugas ir izplatītas Ziemeļamerikā un Centrālamerikas daļās.
Atklājās,ka inde satur proteīnus, kas, nonākuši cilvēka organismā, piesaistās šūnām, kuras pēc tam uz smadzenēm nosūta ārkārtīgi spēcīgu sāpju signālus. Lai arī indes parasti iedarbojas tieši tā, tomēr šo kāpuru proteīni pirms nokļūšanas šūnās izmaina savu formu.
“Tie pārveidojas par tādu kā virtuli un izsit caurumu šūnā. Mēs domājam, ka šis caurums liek šūnām uz smadzenēm nosūtīt spēcīgu sāpju signālus,” skaidroja Valkers.
Šis pētījums sniedz jaunu informāciju par to, kā evolucionējusi dzīvnieku inde, kā arī palīdz labāk saprast maz pētīto kāpuru un naktstauriņu pasauli.