/nginx/o/2023/07/18/15464127t1h441c.jpg)
ASV šomēnes paziņoja par savu nodomu pirmo reizi sūtīt Ukrainai kasešu munīciju, tādējādi turpinot atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Krievijas diktators Vladimirs Putins šo jautājumu jau komentējis vairākas reizes un vairākas reizes izplatījis melus.
ASV 7.jūlijā paziņoja, ka pirmo reizi piegādās Ukrainai kasešu munīciju.
ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans paziņoja, ka prezidents Džo Baidens ir apstiprinājis šo lēmumu, raksturojot to kā "pareizu rīcību", un sacīja, ka nepieciešamība palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijas spēkiem atsver kasešu munīcijas radīto risku.
Kijiva "ir sniegusi rakstiskas garantijas, ka izmantos to ļoti uzmanīgi, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu risku civiliedzīvotājiem," pavēstīja Salivans.
Kasešu munīcijas saņemšanu no ASV Ukraina apstiprināja nedēļu vēlāk - 14.jūlijā. To, ka Ukraina ir saņēmusi kasešu munīciju, apstiprināja arī Pentagons.
Komentējot ASV lēmumu, Krievijas diktators Putins paziņoja, ka Krievija “patur tiesības” pielietot kasešu munīciju Ukrainā.
Putins arī apgalvoja, ka Krievija šādu munīciju Ukrainā līdz šim nav izmantojusi. Tie ir meli.
Krievijas propagandas televīzijas kanāla “Rossija 1” raidījumā “Maskava. Kremlis. Putins” diktators pavēstīja:
“Krievijai ir pietiekami dažādu veidu kasešu munīcijas krājumi. Līdz šim mēs to nedarījām, nepielietojām, mums nebija tādas nepieciešamības. Neskatoties uz noteiktā laika periodā mūsu [piedzīvoto] munīcijas trūkumu, mēs to nedarījām. Tomēr, ja tie [kasešu lādiņi] tiks pielietoti pret mums, mēs paturam tiesības atbildēt ar identiskiem pasākumiem.”
Kā novēroja Krievijas neatkarīgais izdevums “Agenstvo”, šis Putina komentārs, ko viņš sniedza propagandas “žurnālistam” Pāvelam Zarubinam, ilga nedaudz ilgāk par minūti, bet šajā laikā viņš pamanījās izteikt divus melīgus apgalvojumus par kasešu munīciju.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Human Rights Watch” jau 2022.gada 25.februārī - Krievijas pilna apjoma iebrukuma otrajā dienā - vēstīja, ka Krievija pa slimnīcu Ukrainas pilsētā Vuhedarā šāvusi ar raķeti 9M79, kas bija aprīkota ar kasešu lādiņu 9N123K. Šajā triecienā gāja bojā četri Ukrainas civiliedzīvotāji, bet vēl seši cilvēki guva ievainojumus.
Arī pētnieciskās žurnālistikas projekts “Bellingcat” jau pagājušā gada februārī bija fiksējis vairākus gadījumus, kad Krievija pielietoja kasešu munīciju.
Par plašāko rezonansi izraisījušo kasešu munīcijas pielietošanas gadījumu uzskatāms 2022.gada 8.aprīļa raķetes trieciens pa Kramatorskas staciju. Šajā okupantu triecienā no kompleksa “Točka U” izšautu raķeti gāja bijā 58 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet vēl aptuveni 100 tika ievainoti.
Neskaitot atklātos melus par kasešu munīcijas izmantošanu Ukrainā, šaubas rada arī Putina apgalvojums, ka Krievijai ir pietiekami dažādu veidu kasešu munīcijas krājumi.
Kā norāda Krievijas neatkarīgais izdevums “The Insider”, Krievijas armijas bruņojumā varētu būt daudz aviācijas bumbu, kas pildītas ar kasešu lādiņiem, tomēr Krievija tās pielieto ļoti reti, ņemot vērā Ukrainas pretgaisa aizsardzības nopietno pretestību.
Putins savā komentārā arī pavēstīja, ka savu vērtējumu kasešu munīcijai pirms kāda laika esot devusi pati ASV prezidenta administrācija, šādas munīcijas pielietošanu nodēvējot par noziegumu. Arī tie ir meli.
Patiesībā gan tamlīdzīgu komentāru neizteica neviens no pašreizējiem Baltā nama darbiniekiem, bet gan kādreizējā administrācijas preses sekretāre Džena Psaki.
Viņa par šo jautājumu izteicās 2022.gada februārī, atbildot uz žurnālista jautājumu par Krievijas īstenoto kasešu munīcijas pielietošanu pret civiliedzīvotājiem. Psaki toreiz norādīja, ka gadījumā, ja informācija par kasešu munīcijas pielietošanu izrādīsies patiesa, tas var tikt uzskatīts par kara noziegumu.
Krievijas Ārlietu ministrija un Krievijas propaganda šo Psaki izteikumu tagad izmanto kā “pierādījumu” Baltā nama dubultajiem standartiem attiecībā uz iespējamo kasešu munīcijas pielietošanu.
