Lēnās izmaiņas normatīvajos aktos kavē Eiropas Komisijas (EK) prasību izpildi atkritumu pārstrādē, pauda SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Aizbalts uzsver, ka EK agrīnās brīdināšanas ziņojums par riskiem neizpildīt atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes prasības ir signāls tam, ka Latvijai steidzami jāvieš izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas kārtībā.
"Galvenais uzsvars jāliek uz atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā, turklāt radot finansiāli izdevīgus nosacījumus tiem, kuri ikdienā atkritumus jau šķiro vai vēlas to darīt," norāda Aizbalts.
Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2025.gadam jāspēj pārstrādāt un atkal izmantot 55% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, savukārt līdz 2035.gadam atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt 10% no kopējā atkritumu apjoma. Tikmēr iepakojumu līdz 2035.gadam jāspēj pārstrādāt 65% apmērā no kopējā tirgū novietotā daudzuma.
"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs norāda, ka 2021.gadā normatīvo aktu projektos izstrādāti vairāki priekšlikumi, kas veicinātu gan atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras attīstību, gan atkritumu šķirošanas un pārstrādes kapacitātes celšanu, bet vēl nav izdevies priekšlikumus novest līdz ieviešanai normatīvo aktu līmenī. Cita starpā, normatīvo aktu projektos bez tālākas virzības atrodas nosacījumi par pasākumiem straujākai plastmasas pārstrādes veicināšanai.
Aizbalts informē, ka, ņemot vērā 2021.gada datus, līdz 2025.gadā noteiktajam plastmasas iepakojuma 50% pārstrādes slieksnim Latvijai pietrūkst aptuveni 14 procentpunktu.
"Tā vietā, lai strauji viestu izmaiņas, valsts patlaban apņēmusies ES maksāt nodokli 16 miljonu eiro apmērā par nepārstrādāto plastmasas apjomu. Turklāt šis slogs gulstas uz visiem valsts iedzīvotājiem," norāda Aizbalts.
Vienlaikus viņš informē, ka pirms vairākiem gadiem Latvija noteica, ka no 2023.gada visā valstī jābūt pieejamai bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas sistēmai, prioritāri kā pienākumu to ieviest jau no 2021.gada uzliekot Rīgas pašvaldībai.
Patlaban Rīga kopumā rāda labu piemēru, bet, raugoties uz iedzīvotāju patreizējajiem bioloģisko atkritumu šķirošanas paradumiem, vēl jāpaiet zināmam laikam, lai kapacitāte un kvalitāte būtu pietiekoša pārstrādes jaudu nodrošināšanai, atzīmē Aizbalts, piebilstot, ka situācija reģionos ir vēl sarežģītāka. Tur bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana attīstās lēni.
"Sanāk, ka vairākus gadus atpakaļ tika noteikts, ka šķirošanas sistēmai jādarbojas jau šogad, taču tagad tiek gaidīts uz speciālu pārstrādes iekārtu izbūvi. Tikmēr Getliņu poligonā jaunizveidotās stāv pustukšas, jo nav apjoma, ko pārstrādāt," teic Aizbalts.
Viņš gan atzīmē, ka patlaban tieši reģionos labi darbojas paaudzēs gūtais mantojums - komposta veidošana. Aizbalts uzsver, ka tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt atkritumu apjomu un ogļskābā dioksīda (CO2) izmešu daudzumu, kas tiek radīti, piemēram, atkritumu transportēšanas laikā. Līdz likumam kompostēšana nav nonākusi, jo tā Latvijā vēl netiek atzīta kā gana efektīva atkritumu samazināšanai.
Viņa ieskatā kompostēšana, līdzīgi kā piemājas tualetes, kuras nav pieslēgtas kopējai kanalizācijas sistēmai, jāreģistrē kopējā valsts reģistrā. Tādējādi vai nu mājsaimniecība šķiro bioloģiskos atkritumus speciālajos konteineros, vai arī reģistrē savu "kompostkaudzi".
Tāpat pārstrādes un atkritumu samazināšanas tempus iespējams paātrināt, ātrāk virzot jau rosinātās un vairākus gadus diskutētās izmaiņas normatīvajos aktos, bet tempu ietekmē Latvijas reģionos atšķirīgie atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi, teic Aizbalts.
Viņš uzsver, ka normatīvajos aktos būtu jāveicina vienlīdzīgi nosacījumi visām pašvaldībām, nosakot standartizētu atkritumu apsaimniekošanas kārtību, tostarp to, cik daudz un kura veida atkritumu šķirošanas konteineriem jābūt pieejamiem iedzīvotājiem.
Cita starpā Aizbalts min, ka, daļā Latvijas reģionu jau vēsturiski darbojas pašvaldības uzņēmumi, kas izvēlēti bez jebkādiem iepirkumiem. Viņš uzsver, ka publiskie iepirkumi ir instruments, kas palīdzētu veicināt ne tikai konkurenci tirgū, bet arī dalītās vākšanas sistēmas attīstību un finansiāli efektīvākos atkritumu apsaimniekošanas nosacījumus iedzīvotājiem.
"Patlaban sanāk, ka šajos reģionos virspusēji tiek izpildīta valstī noteiktā minimālā norma nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas, kas atsevišķos gadījumos tiek nodrošinātas pat par maksu, nemotivējot sabiedrību iesaistīties atkritumu šķirošanā," norāda "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs.
Tāpat viņš min, ka viens no veidiem, kā veicināt sabiedrības iesaisti atkritumu dalītā vākšanā un apjoma samazināšanā, ir noteikt, ka maksu par atkritumu apsaimniekošanu veic tikai tie, kuri atkritumus rada. Šāds princips Latvijā darbojas elektroprecēm, iepakojumam un citiem atkritumu veidiem. Tostarp normatīvo aktu grozījumu likumprojektos tas iezīmēts arī tekstilizstrādājumiem.
Aizbalts gan uzsver, ka tekstilizstrādājumu savākšanas sistēma attīstās lēni, jo izmaksu slogs patlaban gulstas uz iedzīvotāju pleciem, nevis uz ražotāju.
Tāpat "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētāja ieskatā līdzīgs formāts būtu ieviešams arī nepārstrādātā plastmasas iepakojuma daļai, par kuru šobrīd maksā visi iedzīvotāji caur nodokļiem.
Aizbalts informē, ka izmaiņas tiek virzītas arī Dabas resursu nodokļa likuma grozījumos, nosakot nodokli 800 eiro apmērā par vienu nepārstrādātās plastmasas tonnu. "Pieņemot šīs izmaiņas, tiktu veicināta straujāka pāreja uz pārstrādājama iepakojuma izmantošanu, savukārt par nepārstrādājamu iepakojumu maksātu tikai konkrētās preces patērētājs," norāda Aizbalts.
Viņš skaidro, ka izmaksas nebūtu lielas un būtībā tās segtu pats pircējs, līdz ar to arī ražotājiem lielu slogu neradītu. Piemēram vienas čipsu paciņas vai plastikāta iepirkumu maisiņa, kura svars varētu būt ap 0,005 kilogramiem, maksa palielinātos par aptuveni 0,005 eiro.
Aizbalts arī norāda, ka patlaban Latvijā tiek spriests par maksas palielināšanu par atkritumu apglabāšanu poligonos attiecībā uz turpmākajiem trim gadiem, bet pagaidām trūkst izpratnes par tā nozīmi. Pēc Aizbalta teiktā, šādas izmaiņas galvenokārt ietekmētu tikai iedzīvotājus, kuri nevēlas šķirot, kā arī pašvaldības, kurām ar atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras ieviešanu sokas gausi. "Tātad, ja vēlies turpināt piesārņot, atkritumus virzot uz poligonu, par to maksā vairāk, savukārt tie, kuri šķiro - maksā būtiski mazāk," norāda Aizbalts, piebilstot, ka šāda sistēma sevi veiksmīgi pierādījusi daudzās Eiropas valstīs.
Arī EK starp ziņojumā paustajiem ierosinājumiem norādījusi, ka Latvijai jāiet uz atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras attīstīšanu jau atkritumu rašanās vietās - mājsaimniecībās, tirdzniecības vietās, izglītības iestādēs un citviet, norāda Aizbalts, piebilstot, ka tam nepieciešamas nozīmīgas investīcijas varētu tikt virzītas no ES kohēzijas fondu finansējuma.
"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs gan uzsver, ka ES atkritumu samazināšanas un pārstrādes mērķus Latvijai sasniegt būs sarežģīti, kamēr valstī tiks piekopta patreizējā prakse.
Jau ziņots, ka EK savā ziņojumā norādījusi, ka Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kurā pastāv risks nesasniegt 2025.gadam noteiktos sadzīves atkritumu un izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķus, kā arī 2035.gadam noteiktos mērķrādītājus attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu.
Kopumā 13 dalībvalstis joprojām ir tālu no mērķrādītāja līdz 2035.gadam panākt, ka poligonos apglabā ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija un Ungārija.
Savukārt Francijai, Igaunijai, Īrijai, Latvijai, Portugālei, Somijai, Spānijai un Zviedrijai pastāv risks, ka netiks sasniegts sadzīves atkritumu mērķrādītājs.
"Eco Baltia" pērn strādāja ar 210 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 75% vairāk nekā gadu iepriekš, un kompānijas peļņa saruka par 9,5% - līdz 8,4 miljoniem eiro.
"Eco Baltia" reģistrēts 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".
"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.