Lai gan nelielās devās sāls veselībai nekaitē, lietojot to pārmērīgā daudzumā, var būtiski pasliktināties pašsajūta un palielināties dažādu saslimšanu risks. "Apotheka" farmaceite Ivanda Krastiņa skaidro, kā atpazīt simptomus, kas liecina par pārmērīgu sāls patēriņu, un sniedz ieteikumus, kā samazināt sāls lietošanu ikdienā.
Sāls jeb nātrija hlorīds kā garšviela un konservants bijis pazīstams jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Vēlāk tas kļuvis tik vērtīgs, ka ticis izmantots kā naudas aizstājējs dažādos darījumos un daudzās pasaules teritorijās tam piemēroti papildu nodokļi.
Mūsdienās sāls kļuvis par plaši pieejamu pārtikas piedevu, ko izmanto gan atsevišķi – pievienojot ēdienam pagatavošanas laikā –, gan uzņem, lietojot uzturā rūpnieciski gatavotus produktus, piemēram, pusfabrikātus, konservus, dažādus gaļas izstrādājumus, saldumus un citus. Sāls ir organisma galvenais nātrija avots, palīdzot nervu sistēmas un muskuļu darbībai, kā arī rūpējoties par šķidruma un minerālvielu līdzsvaru. Tomēr,
uzņemot pārmērīgi daudz sāls, iespējams nodarīt kaitējumu veselībai – tas pasliktina pašsajūtu, apgrūtina vielmaiņas procesus, kā arī palielina saslimšanu iespējamību, veicinot sirds un asinsvadu slimību risku, nieru darbības traucējumus un citas kaites.
“Pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāuzņem ne vairāk kā piecus gramus sāls, un jāņem vērā, ka daudzos gatavos pārtikas produktos sāls jau ir pievienota – to dēvē par slēpto sāli. Bieži vien šiem produktiem pievienots arī cukurs, tiem nemaz nav sāļas garšas, kā rezultātā nereti neapzināmies, cik daudz sāls patiesībā patērējam. Jāpievērš uzmanība gan ikdienas ieradumiem, gan arī pirmajām pazīmēm, kas signalizē par pārlieku lielu sāls daudzumu ēdienkartē,” norāda farmaceite.
Slāpes un bieža urinēšana. Viena no pirmajām pazīmēm, kas var signalizēt par to, ka uzņemts pārlieku daudz sāls, ir pastiprinātas slāpes un bieža nepieciešamība urinēt. Tādā veidā organisms mēģina izvadīt lieko sāli un atjaunot šķidruma balansu.
Slāpju remdēšanai noteikti nevajadzētu izmantot saldinātus dzērienus – tie radīs papildu slodzi nierēm, turklāt satur daudz kaloriju, veicinot aptaukošanās risku.
Vislabāk dzert tīru, negāzētu ūdeni.
Tūska. Arī pietūkums ir signāls, ka sāls daudzums uzturā būtu jāsamazina. Sāls veicina ūdens aizturi šūnās, kā rezultātā rodas pietūkums, kas var būt novērojams rokās, kājās, sejā vai pat pa visu ķermeni. Jāatceras, ka pārmērīgs sāls patēriņš būtiski ietekmē arī nieres, un tūska tāpat var būt arī viena no nieru saslimšanas pazīmēm.
Regulāras galvassāpes. Pētījumi liecina, ka tie cilvēki, kas uzturā lieto vairāk sāls, biežāk saskaras ar galvassāpēm. Viens no iemesliem varētu būt paaugstināts asinsspiediens – sāls aiztur šķidrumu asinsritē, kas apgrūtina sirds un asinsvadu sistēmas darbību, radot papildu spiedienu uz asinsvadu sieniņām. Galvassāpju cēlonis var būt arī viegla organisma dehidratācija, kas radusies izjauktā šķidruma līdzsvara dēļ.
Ēdiena garša šķiet pliekana un garlaicīga. Ja pastāvīgi jūti nepieciešamību pievienot ēdienam papildu sāli vai šķiet, ka ēdiena garša ir neizteikta un garlaicīga, iespējams, tavā ikdienas uzturā ir pārmēru daudz sāls.
Lietojot sāļus ēdienus, mēles garšas kārpiņas ar laiku pierod pie to garšas, un nepieciešamība pēc sāls arvien palielinās.
Tomēr jāielāgo, ka pārāk daudz šīs piedevas izmaina ēdiena īsto garšu, kas augstās sāls koncentrācijas ietekmē ir grūti sajūtama.
Izpēti produktu sastāvu. Iepērkoties pievērs uzmanību produktu etiķetēm un dod priekšroku tiem produktiem, kuru sastāvā ir mazāk sāls.
Ieteicamā proporcija – mazāk par 0,25 gramiem sāls uz 100 gramiem produkta.
Pievieno ēdienam citas garšvielas. Sāls nebūt nav vienīgā piedeva, kas ļauj bagātināt maltītes garšu!
Aizstāj sāli ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem, piemēram, ķiplokiem, dillēm, pētersīļiem, citronu sulu un citiem.
Var izvēlēties arī dažādu garšvielu maisījumu, kam nav pievienots sāls. Tādējādi tu ne tikai izvairīsies no sāls, bet arī piešķirsi ēdienam papildu garšas nianses un dažādosi jau ierastās receptes.
Izvēlies svaigus produktus. Centies samazināt jau gatavās produkcijas patēriņu, tā vietā izvēloties svaigas alternatīvas. Cīsiņu vietā izvēlies svaigu gaļu, kotlešu masu aizstās maltā gaļa, konservētu zirnīšu vietā – svaigus u.tml.
Iekļauj ēdienkartē augļus un dārzeņus.
Ir svarīgi uzturā lietot svaigus augļus un dārzeņus – tie satur kāliju, kas zināmā mērā ir nātrija pretstats un veicina ūdens izdalīšanos, ko nātrijs, savukārt, aizkavē.
Bagātīgs kālija avots būs pākšaugi, piemēram, pupas, zirņi un lēcas, kartupeļi, bietes, kā arī svaigi spiestas sulas, piemēram, apelsīnu un burkānu sulas.
Ierobežo sāls patēriņu pakāpeniski. Sāls patēriņa samazināšana jāiesāk pakāpeniski, jo, strauji pārtraucot tā pievienošanu ēdienam, maltītes var šķist bezgaršīgas un pliekanas. Garšas kārpiņu jutīgums atjaunosies pāris nedēļu laikā.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
