VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi atklātu cenu aptauju, lai izvērtētu un izvēlētos potenciālos uzņēmumus, kas veiks pirmā prioritārā posma žoga izbūvi 57 kilometru garumā Latvijas-Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš norāda, ka cenu aptauja ir solis pretim projekta īstenošanai, kas stiprinās Latvijas austrumu robežas efektīvu robežapsardzību, veicinot valsts teritoriālo integritāti un iedzīvotāju drošību. Griškevičs skaidro, ka VNĪ iepriekšējā pieredze darbā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas dod uzņēmumam izpratni par nepieciešamajiem soļiem, tādēļ VNĪ var plānot un kopā ar sadarbības partneriem īstenot robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas.
Cenu aptauja ir iecerēta, lai veiktu pirmā prioritārā posma žoga izbūvi Krivandas robežapsardzības nodaļas (RSN) un Aizgāršas robežapsardzības nodaļas (RSN) posmos 57 kilometru garumā. Aptauja notiks "Mercell" sistēmā un tā būs pieejama visiem potenciālajiem piedāvātājiem, kuriem ir interese piedalīties šajā projektā un kuri atbilst nolikumā norādītajiem kritērijiem.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.
Tehniskā specifikācija tiks izsniegta potenciālajiem pretendentiem, kuri atbildīs reputācijas kritērijiem un cenu aptaujas nolikumam. VNĪ ir ieinteresēta nodrošināt projektam augstākās kvalitātes izpildi un cer uz produktīvu sadarbību ar kompetentiem uzņēmumiem. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.
Pretendentu pieteikšanās termiņš līdz 2023.gada 12.septembrim.
Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Pašlaik prioritāte ir izbūvēt jau esošo infrastruktūru un pabeigt robežžoga izbūvi. Būvdarbi notiks vairākos posmos. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025.gadam. Šobrīd uz Latvijas - Krievijas robežas joprojām jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un ap 53 kilometriem robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Ievērojot iepriekšējās pieredzes Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, VAS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
