Dārza plānošana ir ļoti atbildīga misija, jo pieļautās kļūdas var būt grūti novēršams un dārgs prieks. Lai tu, ierīkojot savu miera oāzi, neuzkāptu uz tiem pašiem “grābekļiem”, uz kuriem jau daudzi citi dārzu īpašnieki, sadarbībā ar būvniecības namu “Kurši” atklāsim, kādas ir 11 populārākās kļūdas dārza plānošanā un kā no tām veiksmīgi izvairīties.
Jebkura uzdevuma veiksmes pamatā, neatkarīgi no tā, vai tā ir kūkas cepšana, šķūnīša būve vai iepirkšanās, ir skaidrs rīcības plāns. Un tavs sapņu dārzs nav izņēmums. Tu taču nekad nepirksi sastāvdaļas kūkai, nepārskatot recepti, vai ne? Dodoties uz veikalu bez iepirkumu saraksta, haoss būs neizbēgams. Ar dārza plānošanu ir līdzīgi – ja jau pašā sākumā neizveidosi dārza plānu, velti gaidīt labu iznākumu.
Minēsim vienkāršu piemēru: ierīkojot zālienu, tu, iespējams, pat neaizdomājies par drenāžu un ūdens noteci (jo tev nav plāna!) un sāc par šīs problēmas risināšanu domāt tikai pēc brangākām lietusgāzēm, secinot, ka zāliens pārvērties par lielu peļķi. Protams, šajā situācijā visi darbi būs jāsāk no gala, “ziedojot” skaisti sazaļojošo mauriņu. Lai izvairītos no liekām problēmām, sāc dārza ierīkošanu ar rūpīga plāna izstrādi, ja nepieciešams, uzticot šo darbu profesionālim, jo rezultātā tas tev noteikti izmaksās lētāk nekā haotiska “pašdarbība” ar neprognozējamām sekām.
Dārzs ir loģisks mājas turpinājums, un to ir absolūti neiespējami nodalīt no ēkām. Citādi rezultāts būs gan neestētisks, gan neparocīgs. Iedomājieties pats: tu skaistā vasaras rītā apgarots atver mājas durvis, bet deguna priekšā rēgojas kartupeļu un kāpostu vagas. Diezin vai tas ir skats, uz ko tu vēlēsies noraudzīties pa viesistabas logu vai uz terases malkojot kafiju. Labot šo pārpratumu dārza kopējā dizainā būs laikietilpīgs un darbietilpīgs pasākums, tādēļ ir svarīgi šādas nianses paredzēt savlaicīgi jau sākotnējā dārza plānojumā.
Ir kļūdas, ko dārzu dizainā pieļauj teju ikviens. Viena no tām ir vieglprātīga pieeja dārza mēbeļu izvēlē. Visu vēl vairāk sarežģī fakts, ka veikalos šajā segmentā ir pieejams tik plašs mēbeļu klāsts, ka atrast īsto komplektu nebūt nav vienkārši.
Izvēloties vispirms būtu jāizvērtē, kāda veida mēbeles būs vispiemērotākās tavam dārzam vai terasei – stacionārās vai saliekamās. Jo katram veidam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Kādi tie ir, kopā ar "Kurši" speciālistiem stāstījām šajā rakstā.
Lai dārzs būtu pārredzams, ir svarīgi ieplānot, lai būtu apgaismoti vismaz vārtiņi, iebraucamais un gājēju celiņš, kā arī ieeja mājā. Atpūtas vietas izgaismošanai var lietot vienkāršus gaismekļus, kam nav nepieciešams elektrības pieslēgums.
Ja vēlies īpašu apgaismojumu noskaņai un dārza prezentācijai, neiztikt bez ainavu arhitekta un apgaismes speciālista veidota projekta, jo būs nepieciešams teritorijas zonējums un plāns, kurā atzīmēti zemes līmeņi, apgaismojuma zonas, izmantojamie apgaismes ķermeņi un to izvietojums. Vajadzēs arī aprēķināt nepieciešamo elektrības jaudu un izveidot pieslēgumu rasējumu.
Žogs bieži tiek izvēlēts, ņemot vērā tikai šīs apjomīgās konstrukcijas aizsargājošo funkciju. Šāda pieeja ir principiāli nepareiza. Jāsaprot, ka
žogs ir mājas vizītkarte un rada pirmo iespaidu par tavu īpašumu un arī par tavu gaumi, tādēļ tā izvēlei vajadzētu būt ļoti pārdomātai, saskaņojot žogu ar mājas un dārza kopējo stilu.
Dārza celiņi ir lielisks “rāmis” un papildinājums glītam zālienam un puķu dobēm, taču bruģim nevajadzētu aizņemt lielāko daļu no dārza platības. Ja plānojot pārlieku aizrausies ar bruģēšanu, visa tava dārza kompozīcija acumirklī sabruks. Ierīkojot mājas vai vasarnīcas teritoriju, ir svarīgs līdzsvars – ieklausies savā mēra izjūtā.
Dārza bruģēšanu var salīdzināt ar torņa celtniecību no koka klucīšiem – katrs nepārdomāts solis var iznīcināt visu konstrukciju: ja ieklāsi bruģi nepareizi, izlaižot priekšdarbus un neievērojot tehnoloģiju, nebrīnies, ka jau pēc pāris mēnešiem tas izgāzīsies un gar malām sāks spraukties nezāles; ja bruģējot neievērosi pareizo slīpumu, pēc katra lietus tevi kaitinās peļķes, utt.
MAF – mazās arhitektūras formas – šis jēdziens ir pazīstams teju ikvienam dārza īpašniekam, pat tiem, kas ir tālu no ainavu dizaina. Tās ir dažādas lapenes, rotaļu laukumi, žogi, dzīvžogi, skulptūras, strūklakas un citi jauki nieciņi, kas piešķir dārza teritorijai raksturu un “rozīnīti”. Šķiet, - kas gan te var noiet greizi? Izrādās, var gan, un kā vēl!
Nevar noliegt, ka katram dārzam ir savs stils, kas atspoguļo saimnieka gaumi, tomēr,
integrējot dārzā mazās arhitektūras formas, ikvienam būtu jāielāgo mūsu senču gudrību – kas par daudz, tas par skādi.
Teritorija, kas tiek pārslogota ar nevajadzīgām detaļām, neatgriezeniski zaudē savu harmonisko kopskatu.
Šī problēma attiecas uz visu teritoriju bez izņēmuma – krāsu toņi ir jāizvēlas saprātīgi, turklāt visos dārza ierīkošanas posmos.
Jāielāgo, ka, stādot puķu dobes, kļūdīties ar krāsu ir daudz vieglāk nekā, piemēram, krāsojot mājas sienas vai pērkot mēbeles, jo disharmonija puķu dobē būs pamanāma ikvienam: ceriņkrāsas krokusi blakus spilgti sarkanām anemonēm, nedaudz tālāk – oranžās lupīnas, zilie zvaniņi un dzeltenas rudbekijas, šāda veida kombinācijas dobē izskatīsies haotiski. Ja vien tu neesi ar izcilu gaumi apveltīts dārznieks, kas krāsas spēj kombinēt ar mākslinieka cienīgu veiklību,
lai nekļūdītos, speciālisti iesaka izvēlēties augus vienā krāsu gammā vai vismaz nepārkāpt trīs krāsu likumu, secīgi atkārtojot šos toņus visās dobēs.
Tas nebūs ērti ne tev, ne augiem. Jo lielāku platību aizņems augi, jo vairāk laika, pūļu un arī naudas tev nāksies veltīt to kopšanai. Pirms kārtējo reizi dodies uz stādaudzētavu, padomā, vai tev tiešām to vajag?
Īpaši svarīgi izvērtēt arī lielo koku un krūmu daudzumu dārzā. Karstās dienās tie ir lieliski palīgi, jo gādā par ēnu, bet, ja lielizmēra koku ir pārāk daudz, tie bloķē gaismu un skatu – un tas diezin vai ir tavs mērķis.
Mulča dārzā var būt lielisks palīgs, lai novērstu ūdens iztvaikošanu un saglabātu augsnes mitrumu, samazinot nepieciešamību pēc biežākas laistīšanas un pasargājot augu saknes no izdegšanas.
Neatkarīgi no dārza lieluma jārēķinās ar to, ka katram augam ir jānodrošina gaisma un mitrums. Pirmā prasība ir vienkārši realizējama – pareizs dārza plānojums gādās par to, lai saules stari sasniegtu pat visattālākos nostūrus.
Savukārt laistīšanas veids jāizvēlas, ņemot vērā augu daudzumu, veidu, platību, veidu, to prasības un savas iespējas. Lejkanna ir vienkāršākais palīgs šajā svarīgajā darbā, tomēr jāņem vērā, ka ar lejkannu var saliet vien augus uz balkona, istabas augus, nelielu siltumnīcu, bet ne lielu piemājas dārzu vai mauriņu. Otrs populārākais “ierocis” ir šļūtene - salīdzinot ar lejkannu, šī metode ir daudz ātrāka un efektīvāka.
Arvien lielāku popularitāti iemanto automātiskie laistītāji, statiskie laistītāji un laistītāji, kas ūdens spiediena rezultātā rotē ap savu asi, aplaistot konkrētu dārza laukumu.
Katru no šiem rīkiem ar īpašiem uzgaļiem var pievienot dārza ūdens krānam, savienojot ar šļūteni, turklāt tos var pēc nepieciešamības ik pa laikam pārvietot uz citu vietu, aplaistot lielāku platību. Visi augšminētie laistīšanas risinājumi ievērojami atvieglos šo nodarbi, ietaupīs ūdens patēriņu un arī laiku, jo tiem nebūs jāstāv blakus.
Raksts tapis sadarbībā ar būvmateriālu veikalu "Kurši".
