No 31. augusta līdz 16. septembrim norisinās starptautiskā kampaņa “Save Our Sea”, kuras mērķis ir pievērst uzmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai. No Latvijas kampaņā iesaistījušās sešas pašvaldības. Kampaņas noslēgums sakritīs ar Pasaules talku, kas notiks 16. septembrī, informē Lielās Talkas sabiedrisko attiecību pārstāve Jana Kralliša.
Ar diskusiju “Tīra vai netīra vide sākas mūsu galvās” tika dots starts starptautiskajai kampaņai “Save Our Sea”. Latvija ir viena no septiņām dalībvalstīm šajā projektā. Divu nedēļu laikā kampaņā iesaistītajās valstīs notiks dažādas izpratnes veidošanas un piekrastes sakopšanas akcijas. Lai diskutētu par problēmām, ar kurām saskaras pašvaldības, un pastāstītu, kas tiks darīts kampaņas ietvaros, diskusijā piedalījās sešu iesaistīto Latvijas pašvaldību pārstāvji: Mairita Lūse, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece; Diāna Stendzeniece, Liepājas pilsētas pašvaldības Vides aizsardzības vecākā speciāliste; Dace Birnbauma, Ādažu novada pašvaldības vides inženiere; Ieva Krotova, Talsu novada pašvaldības vides speciāliste; Līga Bieziņa, Valmieras novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja vietniece; Katrīna Upena, Jūrmalas valstpilsētas administrācijas pārstāve.
Savukārt savu zinātnisko vērtējumu tam, cik piesārņota ir Baltijas jūra un ko iespējams darīt, lai šo piesārņojumu mazinātu, sniedza Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošās pētnieces Inta Dimante-Deimantoviča un Anda Ikauniece.
“Es negribētu teikt, ka Baltijas jūra kļūst piesārņotāka, mēs drīzāk atklājam arvien jaunus piesārņojuma veidus. Līdzīgi kā mikroplastmasa, arī citi piesārņojuma veidi ir neredzami, tāpēc par tiem ir grūtāk runāt un cilvēkiem ir arī grūtāk saprast, ka viņu darbība šo piesārņojumu arī rada. Baltijas jūras vides problēmas ir speciālistu uzmanības centrā nu jau 50 gadus, un notiek ne vien pētījumi, bet arī apsaimniekošanas pasākumi. Baltijas jūra, lai gan no piesārņotākajām jūrām pasaulē, ir arī pionieris dažādu uzlabošanas pasākumu, centienu veikšanā. Taču, ja mēs esam guvuši zināmu pieredzi, kā rīkoties ar pārlieku daudzām barības vielām, kas nāk no lauksaimniecības, ar ķīmisku piesārņojumu, kas nāk no rūpniecības un arī no mājsaimniecībām, tad diemžēl mikroplastmasa ir jauns piesārņojuma veids un mums ir mazāk iestrāžu, kā ar to cīnīties,” uzver Anda Ikauniece.
Inta Dimante-Deimantoviča uzsver, ka Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar dažādām institūcijām un organizācijām ir veikuši mikroplastmasas piesārņojuma pētījumus jau kopš 2018. gada gan mūsu valsts lielākajās upēs un ezeros, gan arī piekrastē.
“Nu jau ir pagājuši gadi, un ir uzkrāti dati. Ir zināms, cik daudz mikroplastmasas mums ir Baltijas jūrā (līcī un atklātajā daļā), kas jūrā nonāk ar upēm. Ja runājam par pētījumu jūras krastā, varam teikt, ka mikroplastmasa ir visur. Mums nav neviena parauga, kurā tās nebūtu. Cilvēki par to bieži vien ir pārsteigti un jautā, vai tiešām nekur nav tīras vides. Tajā brīdī vienmēr aicinu saulainā dienā paskatīties savā istabā, kas virmo gaisā, un tur redzēsiet mikroplastmasu, kas jums ir apkārt. Risinājumi mikroplastmasas samazināšanai tiek aktīvi meklēti. Ir dažādi inovatīvi pētījumi, eksperimentālā līmenī, piemēram, sēņu audzēšana, kuras sevī var saistīt mikroplastmasu. Tiek meklēti risinājumi sintezējot inovatīvus filtrus, kas arī saistītu mikroplastmasu. Jāsaprot, ka plastmasa ir inerts materiāls un, tiklīdz mēs tai pievienojam kādas vielas, lai dotu noteiktas īpašības, tā var kļūt toksiska. Tāpēc būtiski sekot līdzi kā plastmasa tiek ražota un kādas vielas tiek pievienotas. Bet, nenoliedzami, mikoplastmasas ietekme uz vidi un mums pašiem nav laba,” skaidro Inta Dimante-Deimantoviča.
Diskusijas otrā daļa bija veltīta šā gada Pasaules talkai. Tā visā pasaulē un Latvijā notiek jau sesto gadu pēc kārtas un, nākamgad Pasaules talkas jeb World Cleanup Day kļūs par oficiālo ANO svinamo dienu. Tradicionāli, kamēr visa pasaule talko, Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties akcijā “Laimes koki”. Kā diskusijā uzsvēra Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme, šogad ikviens tiek aicināts iesaistīties arī apkārtnes sakopšanas darbos, īpaši pievēršot uzmanību izsmēķu savākšanai. Cigarešu izsmēķi ir viens no izplatītākajiem atkritumu veidiem. Tā kā bieži vien mēs to nemaz nemanām, tas sadalās mikroplastmasā, kas piesārņo mūsu apkārtējo vidi un mūs pašus.
Tāpat Šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, Latvijā tiks atklāts jau sestais Laimes koku parks. Tas Pasaules talkas dienā tiks atklāts Ādažu novadā. Pirmais Laimes koku parks tika atklāts 2020. gadā Valdemārpilī, otrais Jelgavā 2021. gadā, savukārt pērn tika atklāti trīs Laimes koku parki – Trapenē, Viļānos un Krāslavā.
