/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Patvēruma pieprasītāju skaits Eiropas Savienībā (ES) šogad, salīdzinot ar gada pirmo pusi pērn, pieaudzis par 28%, liecina otrdien, 5. septembrī publicētie statistikas dati.
Laikā no janvāra sākuma līdz jūnija beigām 27 ES dalībvalstīs un bloka asociētajās valstīs Šveicē un Norvēģijā iesniegti 519 000 patvēruma pieprasījumi, pavēstījusi ES Patvēruma aģentūra (EUAA).
Tādējādi visa gada garumā ES iesniegto patvēruma pieprasījumu skaits varētu pārsniegt miljonu. Tik milzīgu patvēruma pieprasītāju skaitu ES nav pieredzējusi kopš 2015. un 2016.gada migrācijas krīzes.
2015.gadā ES tika iesniegti 1,35 miljoni patvēruma pieprasījumu, bet 2016.gadā 1,25 miljoni.
Pēc tam, kad ES panāca vienošanos ar Turciju par nelegālās imigrācijas ierobežošanu, 2017.gadā patvēruma pieprasījumu skaits samazinājās. Šī tendence turpinājās Covid-19 pandēmijas laikā 2020 un 2021.gadā, kad tika ieviesti stingri ceļošanas ierobežojumi.
Taču pēc pandēmijas nelegālo ieceļotāju un attiecīgi patvēruma pieprasītāju skaits atkal sācis strauji augt. 2023.gadā patvēruma pieprasītāju skaits ES pieauga par 53%, un daudzas bloka dalībvalstis jau ir pārslogotas, atzīst EUAA.
ES dalībvalstu patvēruma meklētāju izmitināšanas un apgādes resursi jau tā ir izsmelti, jo bloks ir uzņēmis četrus miljonus ukraiņu bēgļus, kas glābjas no Krievijas iebrukuma un uz kuriem netiek attiecinātas patvēruma piešķiršanas procedūras.
Vairāk nekā ceturtdaļu no patvēruma pieprasījumiem šogad iesnieguši sīrieši un afgāņi.
Viņiem seko Venecuēlas, Turcijas, Kolumbijas, Bangladešas un Pakistānas pilsoņi.
Vācija, kas 2015. un 2016.gadā uzņēma vairumu no sīriešu bēgļiem, joprojām ir galvenais nelegālo imigrantu galamērķis.
2023.gada pirmajā pusē 62% no Sīrijas pilsoņu patvēruma pieprasījumiem iesniegti Vācijā.
Savukārt Spānija ir galvenais galamērķis patvēruma pieprasītājiem no Venecuēlas, lai gan Madride labprātāk izsniedz viņiem humanitārās vīzas, nevis piešķir bēgļa statusu.
Kopumā 41% no patvēruma pieprasītājiem ES saņem bēgļa statusu vai cita veida aizsardzību, taču šī proporcija dažādu valstu pilsoņiem ir atšķirīga.
Sīriešiem un afgāņiem ir lielākas izredzes, ka to pieprasījumi tiks apmierināti, kamēr turku pieprasījumi, visticamāk, tiks noraidīti.
Saskaņā ar EUAA datiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaudzis to krievu un irāņu skaits, kam ES piešķirta aizsardzība.