1949. gada 6. septembrī Hovards Unrū izgāja no savām mājām Kamdenā, ASV un 12 minūšu laikā nošāva 13 cilvēkus. Pēc aresta viņš teica: “Es būtu nogalinājis tūkstoti, ja vien man nebūtu beigušās lodes.” Vēsturē šis notikums iegāja kā “Nāves gājiens” – pirmā masu slepkavība ASV.

Pēdējos dažos desmitos gadu ASV notikuši neskaitāmi noziegumi, kuros iesaistīti šaujamieroči. Masu slepkavības skolās valstī ir īpaši izplatītas, kad kāds jucis vai naida pārņemts sociopāts, bruņojies ar ieročiem, pieliek punktu nevainīgu cilvēku dzīvei, tos īpaši nešķirojot. Kad tas viss sākās? Slepkavošana no laika gala ir bijusi mūsu acu priekšā. Cilvēki cits citu ir šāvuši, kopš tika izgudroti šaujamieroči. Tomēr masu slepkavības ar šaujamieroci ir relatīvi jauna lieta. Vismaz ASV.

Hovarda Unrū “Nāves gājiens” tiek uzskatīts par pirmo masu slepkavību ASV, kurā izmantots šaujamierocis. 1949. gada 6. septembrī 28 gadus vecais vīrietis izgāja no sava dzīvokļa Kamdenā un 12 minūšu laikā nošāva 13 cilvēkus, kuri gadījās viņam ceļā. Atlikušo dzīvi viņš pavadīja psihiatriskajā klīnikā, ne mirkli nenožēlojot pastrādāto. Reiz viņš pat paziņoja, ka būtu nogalinājis tūkstoš cilvēku, ja vien viņam nebūtu beigušās lodes.