"Tāda vilcināšanās, iespējams, ir saistīta ar nepareizu izpratni par to, kā tiek veidota Krievijas politika un kāda ir domāšana Kremlī. Priekšstats ir tāds, ka mēs nogurdināsim krievus vairāk nekā ukraiņus, tad pienāks brīdis, kad krievi sapratīs, ka jāsēžas pie sarunu galda, jo zaudējumi ir pārāk lieli. Jāatceras, ka Krievija ir trīs reizes lielaka par Ukrainu, ukraiņi arī noasiņo. Piešķirot ieročus ātrāk, vairāk un labākus, mēs mērķi varētu sasniegt ātrāk. Tāda ir mana nostāja, taču domāšana Rietumos bieži atšķiras no mūsu analīzes," sacīja Pabriks.
Taujāts, kā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas ietekmēs kara gaitu, Pabriks pieļāva, ka Krievijas varas aprindās ir samērā liela cerība, kas līdzinās Ādolfa Hitlera cerībai uz "Wunderwaffe" jeb brīnumieroci - ja nu gadījumā prezidenta vēlēšanās uzvar tāds prezidents, kas pret Krieviju būtu labvēlīgāks, Krievija varētu salauzt Rietumu atbalstu Ukrainai.
"Ja nebūs liela progresa ieroču un militārajā ziņā, domāju, tas liks Krievijas vadībai turēties un karot līdz ASV prezidenta vēlēšanām, cerot, ka kaut kas mainīsies. Tas liek domāt, ka karš var ilgt vēl gadu. Ja tuvākajos mēnešos ukraiņiem izdotos padarīt Krimu par neapdzīvojamu un neizmantojamu krievu pusei militārā jomā, tas varētu mainīt kara gaitu," uzsvēra Pabriks.
Viņš arī norādīja, ka ir daudz nezināmo, lai prognozētu notikumu attīstību. Tās ir ASV prezidenta vēlēšanas, militārais atbalsts Ukrainai, kādu nostāju turpinās uzturēt Ķīna. Nozarē, kas analizē un atbild par drošību, vienmēr gatavojas sliktākajam scenārijam. Tas nozīmē, ka arī mums ir jānodrošinās tāpat, kā to darīja Somija pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Pabriks norādīja, ka jautājums nav par žoga būvniecību uz Baltkrievijas robežas. Patlaban ir jāizveido 21.gadsimtam atbilstošas tehnoloģiskās būves un veidojumi gan visu Austrumu robežu, domājot par valsts nākotnes drošību.