/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)
/nginx/o/2023/09/29/15622127t1hf841.jpg)
Kopš Azerbaidžānas 19.septembra zibensofensīvas no Kalnu Karabahas Armēnijā ieradušies jau aptuveni 85 000 bēgļu, piektdien pavēstīja Armēnijas varasiestādes.
Tiek lēsts, ka 2021.gadā Kalnu Karabahā dzīvoja aptuveni 120 000 armēņu.
Armēnijas varasiestādes šodien arī pavēstīja, ka Kalnu Karabahā pirmdien notikušajā sprādzienā degvielas noliktavā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 170 cilvēkiem. Sprādziens pie reģiona galvaspilsētas Stepanakertas notika laikā, kad iedzīvotāji stāvēja rindā pie noliktavas, lai iegādātos degvielu savām automašīnām pirms bēgšanas uz Armēniju.
Pēc Azerbaidžānas armijas pagājušās nedēļas uzbrukuma vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes nākamajā dienā faktiski kapitulēja Baku priekšā.
Ceturtdien Kalnu Karabahas armēņu republika paziņoja, ka no 2024.gada 1.janvāra pārstās pastāvēt.
Lai gan Azerbaidžāna solījusi Kalnu Karabahā respektēt etnisko armēņu tiesības, daudzi strīdus reģiona iedzīvotāji nolēmuši bēgt, baidoties no Azerbaidžānas represijām, kā arī ņemot vērā Azerbaidžānā gadu desmitiem teju oficiālās ideoloģijas līmenī pastāvošo naidu pret armēņiem un Armēniju.
Sekmējot bēgļu plūsmu, Azerbaidžāna svētdien atbloķēja Lačinas koridoru - vienīgo ceļu, kas Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ceturtdien valdības sēdē apsūdzēja Azerbaidžānu par etniskās tīrīšanas kampaņu Kalnu Karabahā un atzina, ka drīz Kalnu Karabahu būs pametuši visi armēņi.