1966. gada 1. augustā bijušais ASV jūras kājnieks Čārlzs Vitmens nodūra savu sievu un māti, tad, bruņojies ar vairākiem ieročiem, uzkāpa Teksasas Universitātes pulksteņtornī un 90 minūšu laikā nošāva 14 cilvēkus, bet ievainoja vēl 31. Zīmītē viņš rakstīja, ka pēdējā laikā viņu nomoka nesaprotamas un neracionālas domas, kuras viņš vairs nespēj apspiest, tādēļ pēc savas nāves viņš lūdz zinātniekus izpētīt viņa smadzenes.
1966. gada 31. jūlija vakarā Čārlzs sāka rakstīt pēcnāves vēstuli. “Es īsti nesaprotu, kas ir tas, kas man liek rakstīt šo vēstuli. Iespējams, vēlme atstāt kādu iemeslu tam, ko es nupat kā esmu pastrādājis. Pēdējā laikā es sevi īsti nesaprotu. Man vajadzētu būt vidēji saprātīgam un inteliģentam jaunam vīrietim. Tomēr pēdējā laikā (neatminos, kad tas sākās) es esmu daudzu neparastu un neracionālu domu upuris.”
Vēstulē Čārlzs arī lūdz ārstiem pēc viņa nāves veikt autopsiju, lai noskaidrotu, kāds ir šo domu un mežonīgo galvassāpju iemesls. Viņš arī rakstīja, ka nogalināt sievu un māti nolēmis, lai viņām nebūtu jākaunas par viņa rīcību.