Eksperts vērtē, ko Putins grib panākt ar draudiem izstāties no līguma par kodolizmēģinājumu aizliegumu (1)

Balodis norādīja, ka gada sākumā Krievija apturēja dalību kodolieroču ierobežošanas līgumā "New Start". Baloža ieskatā, ar šādiem soļiem Krievija mēģina radīt spriedzi, jo izstāšanās vai sadarbības trūkums zināmā mērā palielina neziņu pa notiekošo. Tiklīdz šāda informācija izskan publiski, tas ietekmē ne tikai valstu politisko vadību, bet arī sabiedrības.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks atzīmēja, ka Putina draudu mērķis ir panākt sadarbību ar Krieviju, domājot par esošo līgumu atjaunošanu, jaunu līgumu vai drošības režīma sistēmas veidošanu. Krievija šādā veidā mēģina panākt to, lai Krievija netiek starptautiski izolēta.

"Ja Krievija izstājas no kaut kādiem līgumiem, uz tā pamata Krievija varētu mēģināt tirgoties apmaiņā pret piekāpšanos. Tāpēc nedrīkst pieļaut, ka bruņojuma kontroles jautājumi tiek tiešā veidā sasaistīti ar karu Ukrainā. Nedrīkst pieļaut situācijas, ka ieguvumi, piemēram, bruņojuma kontroles jautājumos tiktu apmainīti ar piekāpšanos, mazinot atbalstu Ukrainai," sacīja Balodis.

Pētnieks uzsvēra, ka retorika par kodolieročiem ir saistīta ar sabiedrību ietekmēšanu un iebiedēšanu. To Krievija sāka aktīvi darīt pēc kara sākuma Ukrainā, kad regulāri parādījās vāji slēpti draudi un kodolieroču žvadzināšana. Laika gaitā tas būtisku efektu nav devis.

"Interesanti, ka šāda Krievijas uzvedība ir normalizējusi jautājumus par kodolieročiem un to pielietošanu, kas agrāk bija tabu temats. Kopumā var teikt, ka Krievijas pirmais mērķis ir panākt, lai Krievija netiek aizmirsta un ar to ir jārēķinās, jārunā, savukārt otrs mērķis ir iebiedēt sabiedrības galvenokārt Rietumvalstīs," sacīja Balodis.

Viņš norādīja, ka ar šādu retoriku plānots vairot iedzīvotāju nedrošību, bailes un neskaidrību par notiekošo, lai Rietumvalstīs palielinātos uzskats, ka ar Krieviju jāsēžas pie sarunu galda. Iespējams, ka tādā gadījumā Krievija mēģinātu tirgoties un uzstādīt noteikumus - ja Rietumvalstis vēlas, ka Krievija sadarbojas kaut kādos jautājumos, Rietumvalstīm kaut kas jādod pretī.

Taujāts, vai Krievija varētu veikt kodolizmēģinājumus, Balodis sacīja, ja tas notiek pētniecības vai eksperimentālos nolūkos, tādu iespējamību nevar izslēgt, jo aizvadīto gadu laikā tādi ir notikuši. Taču pieejamā informācija liecina, ka tie bijuši nesekmīgi un atsevišķos gadījumos par traģiski.

"Tādā veidā Krievija varētu mēģināt demonstrēt savu gatavību, spēku un kapacitāti teorētiski pielietot kodolieročus. Gribu uzsvērt, ka pastāv diezgan liela plaisa starp gatavību eksperimentālos nolūkos izmantot kodolieročus un testēt jaunas ieroču sistēmas, un starp reālu gatavību pielietot kodolieročus kaujas apstākļos. Šeit nevar likt vienādības zīmi, ka viens noved pie otra," teica pētnieks.

TVNET jau rakstīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins 5.oktobrī izteicās, ka Maskava varētu atsaukt savu dalību līgumā par kodolizmēģinājumu aizliegumu.

Uzstājoties propagandas pasākumā, kas tiek dēvēts par ārvalstu "politikas ekspertu" forumu, Putins norādīja, ka ASV ir parakstījušas, taču nav ratificējušas 1996.gada Līgumu par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu. Diktators piebilda, ka Maskava arī varētu lemt par ratifikācijas atcelšanu.

PSRS pēdējo reizi veica kodolizmēģinājumu 1990.gadā, īsi pirms sava sabrukuma. PSRS tiesību pārmantotāja Krievija nevienu kodolizmēģinājumu nav veikusi un 2000.gadā ratificēja līgumu par to aizliegumu.