Latvijā samazinās iedzīvotāju īpatsvars, kas piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reāla un globāla problēma - ja pirms diviem gadiem tie bija 60%, tad tagad 36% iedzīvotāju, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Projekta "Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt" veiktajā pētījumā, kas aptver astoņas Eiropas valstis un salīdzina 2021. un 2023.gadā iegūtos datus, redzams, ka Latvijā šobrīd 16% iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietnākā problēma, ar ko pašlaik saskaras cilvēce, turklāt šis skaits pēdējo divu gadu laikā ir samazinājies - 2021.gadā tie bija 24%.
Klimata pārmaiņas arī zaudē nozīmīgumu jauniešu redzējumā - ja 2021.gadā ceturtā daļa šīs grupas uzskatīja klimata pārmaiņas par būtisku problēmu, tad tagad tādu ir mazāk par piektdaļu - 18%.
Tāpat Latvijā samazinājies to cilvēku īpatsvars, kas piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reāla un globāla problēma - ja pirms diviem gadiem tie bija 60%, tad tagad 36%. Viena trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas viņus neietekmēs - šis rādītājs aptaujātajās valstīs ir vidēji 19%.
Latvijā arī pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka klimata pārmaiņas ir dabiska parādība, kuru nav ietekmējis cilvēks - tā norādījuši 57% respondentu.
LDF uzsver, ka Latvijā pēdējos gados arvien vairāk pieaug klimata skepticisms - gan sabiedrībā, gan arī varas pārstāvju aprindās. Paralēli ar vispārējo dezinformācijas pastiprināšanos sabiedrības informatīvajā telpā, tas rada draudus, ka Latvijas sabiedrība ignorēs klimata pārmaiņu norises un arvien mazāk vēlēsies mainīt savu uzvedību. Tāpat rodas bažas par to, vai valdības pārstāvji, pieņemot lēmumus attiecībā uz klimata pārmaiņām balstīsies zinātnē un ieviesīs tādas likumdošanas normas, kas nodrošinās ilgtspējīgu nākotni, uzskata organizācija.
LDF vides politikas eksperte Baiba Vitajevska-Baltvilka atzīst, ka pieaugošais klimata skepticisms Latvijā ir skaidrojams vairākos veidos. Ukrainas kara ietekme lika cilvēkiem mainīt prioritātes, tāpat Latvijā klimata pārmaiņu ietekmes ir samērā pakāpeniskas un ne tik acīmredzamas. Tomēr vērojama arī arvien lielāka dezinformācijas un populisma ietekme, kā arī klimata pārmaiņu noliegšana lēmumu pieņēmēju aprindās, kur LDF saredz kā īpaši bīstamu tendenci. Fonds uzsver, ka realitātē arī Latvijā klimata pārmaiņu izpausmes ir vērojamas jau pašlaik un tās pastiprināsies.
LDF kampaņā "Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt" aicinās Latvijas iedzīvotājus apzināties klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus, balstīties zinātnē, tos izvērtējot un atbalstīt virzību uz klimata neitrālu dzīvesveidu, uzņēmējdarbību un politiku.
Kampaņas "Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt" laikā līdz oktobra beigām LDF atgādinās par klimata pārmaiņu zinātnisko pamatojumu, to ietekmi uz dažādām cilvēku darbības jomām, izglītos par klimata skepticisma sekām, kā arī aktualizēs klimata krīzes jautājumu caur mākslas prizmu.
LDF ir pārliecināts, ka kultūrai un mākslai ir liels potenciāls klimata jautājumu izgaismošanā. Tāpēc par nozīmīgu kampaņas elementu kļūs scenogrāfes Ievas Stalšenes un mākslinieku apvienības "+K+M+B" (Kristians Brekte, Modris Svilāns, Māris Butlers) audiovizuālā performance. Tās pamatā ir mākslinieku radošās pārdomas par to, kā klimata pārmaiņu ietekmē tuvāko desmitgažu laikā mainīsies Latvijas nacionālā lepnuma - Dziesmu un deju svētku - tradīcija un norise.
Stalšene skaidro, ka, iepazīstoties ar datos balstītām prognozēm par klimata pārmaiņu sekām, mākslinieki izvēlējušies aktualizēt klimata krīzes jautājumu tieši caur latviešu tradicionālo kultūru, kas vienmēr ir balstījusies uz cilvēka un dabas harmonisku līdzās pastāvēšanu un mijiedarbību, darbībām, kur dabas parādības un cilvēks iet roku rokā. Dziesmu un deju svētki ir šo tradīciju un principu kulminācija arī mūsdienās, tāpēc savu performanci viņi izvēlējušies balstīt uz to.
Projekts "Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!" ir iniciatīva, kuru ir veidojuši desmit partneri astoņās Eiropas valstīs. LDF sabiedrotais šajā iniciatīvā ir Latvijas Mākslas akadēmija. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma "Attīstības izglītība un izpratnes veidošana" (Development Education and Awareness Raising).
