Valsts aizsardzības dienestā nekas nav tā kā tēvu un vectēvu stāstos par dienestu padomju armijā, stāsta jaunieši no pirmā iesaukuma. Viņi nodienējuši nepilnus četrus mēnešus un gatavi dalīties iespaidos.

Obligātais militārais dienests Latvijā tika atcelts 2005.gadā. Taču pēc Krievijas 2022.gada 24.februāra iebrukuma Ukrainā ģeopolitiskā realitāte mainījās, un tika pieņemts lēmums to atjaunot. Latvija ar šo lēmumu vilcinājusies visilgāk no visām Baltijas valstīm. Arī Lietuva 2008.gadā atcēla obligāto dienestu, taču atjaunoja to jau 2015.gadā - neilgi pēc Krievijas iebrukuma Krimā un kara sākšanās Ukrainas austrumos. Savukārt Igaunijā obligātais dienests pēc neatkarības atgūšanas tā arī netika pārtraukts, un, kā pie pusdienu galda Ādažu militārajā bāzē stāsta kolēģe no Igaunijas, igauņi agrāk esot jokojuši, ka nāksies sargāt ne vien pašiem sevi, bet arī latviešus.

Dienestam nav nekā kopīga ar stāstiem par padomju armiju, norāda pirmajā iesaukumā dienošie jaunieši.

"Mans tētis dienēja PSRS armijā, un viņš stāstīja briesmīgas lietas, kā viņiem kūts bija jātīra un kā tad, kad nebija ko darīt, viņiem lika rakt bedres. Man arī sākumā bija sajūta, ka apstākļi nebūs tie labākie, bet kazarmas ir ideālas, Ādažu militārajā bāzē viss ir perfekti," stāsta 20 gadus vecais Krišjānis. "Manuprāt, pret mums ļoti cilvēcīgi izturas, un vispār nav, par ko sūdzēties."

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X