T, 29.11.2023.

Asociācija: Likumprojekts kredītņēmēju atbalstam palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu

TVNET/LETA
Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments
Foto: VAKS-Stock Agency/Shutterstock

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītais priekšlikums ieviest valsts nodevu kredītņēmēju atbalstam palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos, uzskata Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji.

FNA uzsver, ka radītais nodevas projekts tikai rada maldīgu priekšstatu par problēmas risinājumu, bet ietver sevī riskus par tās nespēju administrēt, kā arī joprojām nemazina potenciālos zaudējums, kas radīsies vietējo un starptautisko tiesvedību rezultātā.

FNA pārstāvji norāda, ka šobrīd virzītais atbalsts kredītņēmējiem līdz 250 000 eiro ne tuvu nozīmē atbalstu tai sabiedrības grupai, kam tas ir nepieciešams, bet lielā daļā tā ir atbalsta sniegšana tieši turīgajai sabiedrības daļai.

Asociācijas pārstāvji skaidro, lai saņemtu kredītu mājokļa iegādei Rīgā 250 000 eiro apmērā uz 30 gadiem, ģimenes minimālajiem ienākumiem jābūt vismaz 3800 eiro mēnesī un FNA ieskatā maz ticams, ka pie šāda ienākumu līmeņa atbalsts ir kritiski nepieciešams. Savukārt, lai iegādātos mājokli ar hipotekāro kredītu 100 000 vērtībā, ģimenes ienākumiem būtu jābūt no 1500 līdz 1900 eiro, atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Tātad šobrīd noteiktie atbalsta griesti būtībā paredz palīdzību tiem, kam tā visticamāk nav izšķiroši nepieciešama, jo sevišķi, ja ņem vērā, ka daļa kredītu ir paņemti senāk un atlikums 250 000 var nozīmēt arī to, ka paņemtā kredīta summa ir bijusi vēl lielāka, vērš uzmanību FNA pārstāvji.

FNA apkopotie dati liecina, ka šobrīd kredītmaksājumus kavē aptuveni 0,5% no visiem aizņēmējiem un tuvākajā nākotnē šis apjoms būtiski nepārsniegs 1%. Pēc FNA datiem no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas tikai 26 gadījumos.

Lai palīdzētu tiem, kuriem ir patiesas grūtības vai kas tajās varētu nonākt, valsts no savas puses var izmantot daudz efektīvākus risinājumus, piemēram, izveidojot īpašu atbalsta fondu, nevis nosakot "atlaidi" visiem un bezmērķīgi, uzskata FNA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka, politiķiem iejaucoties cenu regulēšanā, vājināsies kreditēšana, vairums kredītņēmēju, visticamāk, būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā, kas negatīvi ietekmēs viņu spēju aizņemties nākotnē.

Turklāt, samazinoties banku ienākumiem, var izrādīties, ka zaudētāji būs simtiem tūkstošu cilvēku, kas šobrīd saņem procentus par noguldījumiem, jo FNA ieskatā maz ticams, ka depozītnoguldījumu un kontu atlikumu likmes, kas Latvijā šobrīd ir vienas no lielākajām Eiropā, paliks līdzšinējā līmenī.

Iedzīvotājiem, kuri vēlēsies iegādāties mājokli kredītā, tas būs dārgāk, jo nemērķēts, galvenokārt uz turīgām mājsaimniecībām, kas ir spējīgas pildīt uzņemtās saistības, vērsts atbalsts, var veicināt inflāciju - cenu kāpumu, prognozē FNA pārstāvji. Savukārt noguldītāju ienākumi no naudas glabāšanas samazināsies.

FNA uzskata, ka jaunā nodeva būtībā apslēpj cenu regulāciju, uz ko ir vērsta arī 50% atlaide kredītu procentu maksājumiem. Budžeta komisijas priekšlikums paredz arī bankām administrēt valsts nodevu, kas ir tiešs valsts (pašvaldības) iestāžu pienākums un kam valstī ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, kas nav pieejama bankās, skaidro FNA pārstāvji.

Asociācija uzsver, ka valsts ir tik ļoti pieradusi, ka bankas dara valsts iestāžu darbu, kas jau tagad visiem veido pārmērīgu slogu, ka jau gatava bankām uzticēt nodokļu administrēšanu. Uzliekot to darīt bankām, tiek vēl vairāk audzētas banku fiksētās darbības izmaksas, kas atstās iespaidu gan uz banku konkurences tālāku veicināšanu, gan jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, gan uz finanšu pakalpojumu, tostarp kredītu izmaksām un pieejamību, brīdina FNA.

"Saeimas komisijā apspriestā hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva pēc būtības nav nodoklis vai nodeva, bet tas pats pirmā lasījuma likumprojekts, kas paredz cenu regulēšanu, tikai uzlabotā vārdojumā, nemainot tā būtību, bet mēģinot apslēpti pamatot, ka valstij ir liekāka rīcības brīvība, jo tā nav cenu regulēšana līguma darbības laikā, bet gan nodoklim līdzīgs pasākums, kurus ir vienkāršāk ieviest līguma darbības laikā, kāda tā patiesībā nav," pauž FNA pārstāvji.

Finanšu nozare jau ir norādījusi, ka valstij minētie jautājumi jārisina ar nodokļu palīdzību, ievērojot to, kādu iespaidu nodokļu ieviešana, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana atstāj uz Latvijas finanšu sektora konkurētspēju, Latvijas pievilcību ieguldītājiem finanšu sektorā, konkurenci, kapitāla tirgus attīstību un arī mazāk nozīmīgo Latvijas banku kapitāla stiprināšanu un aktīvāku iesaistīšanos konkurencē, kas ļauj iekasēto nodokļu veidā tālāk virzīt valsts vajadzību finansēšanai, izaugsmei un, ja tas ir pamatoti un nepieciešams, arī atbalsta sniegšanai tām mājsaimniecībām, kurām tas būtu patiesi nepieciešams.

Likumprojektā paredzētā risinājuma izpilde bez pietiekama pārejas perioda nav iespējama, vērš uzmanību FNA pārstāvji. Tam būs vajadzīgas informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādes, kā arī katra iesnieguma izskatīšana un individuāla izvērtēšana prasīs laiku, kas kopā aizņems kredītiestāžu resursus vismaz četru mēnešu garumā kopumā, un tā rezultātā šajā laikā jaunu kredītu izsniegšana ir grūti iedomājama nekavējoši pieejamu resursu trūkuma dēļ. FNA norāda, ka bez IT sistēmu pilnveides nav iespējama nekādu risinājumu ieviešana, ņemot vērā lielo klientu skaitu, tomēr šo speciālistu pieejamība Latvijā ir ierobežota.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.

Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.

Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai - līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.

Pēc Budžeta komisijas aplēsēm, bankas katru ceturksni nodevas veidā iemaksās aptuveni 20 miljonus eiro jeb 80 miljonus eiro gadā. Komisijas ieskatā šie līdzekļi būs pietiekami, lai sniegtu hipotekāro kredītu ņēmējiem 50% atlaidi hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm.

Ja kredītiestāde brīvprātīgi samazinās kredīta procentu likmi par 50%, hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva kredītiestādei nebūs jāmaksā, paredz komisijas priekšlikumi.

Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments

Tēmas

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu