Eiropas Komisijas (EK) ieteikums sākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) parāda bloka atbildību par drošību un stabilitāti kontinentā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.
Pēc Gobiņa paustā, tas nozīmē arī mērķtiecīgu ES interešu ievērošanu, jo bloka interesēs ir Ukrainas dalība ES un plaukstošas, drošas, demokrātiskas kaimiņvalstis.
Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents norādīja, ka Ukrainas uzņemšanas process ES būs grūts un ilgāks, nekā, iespējams, varētu gribēt.
Gobiņš norādīja, ka patlaban prognozēt uzņemšanas laika grafiku ir grūti, jo decembrī jāpārvar diezgan augsts slieksnis - visām ES dalībvalstīm jāpiekrīt sarunu sākšanai, kur "Krievijas pakalpiņš" Ungārija varētu nākt klajā ar kādiem "pārsteigumiem".
"Tālāk būs jāsalāgo gan ES dalībvalstu, gan arī Ukrainas intereses. Arī šis process būs sarežģīts. Mēs redzējām, ka lauksaimniecības joma arvien ir jutīga tematika daudziem Ukrainas draugiem, tai skaitā Polijai," sacīja biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents.
Komentējot situāciju Moldovā, Gobiņš norādīja, ka šajā gadījumā situācija ir sarežģīta iekšpolitikas dēļ. Tāpat Krievijas dezinformācijas ietekme uz Moldovas sabiedrību ir daudz lielāka, nekā Ukrainā. Arī sabiedrības simpātijas par dalību ES nav tuvu tik lielas.
"Ja nav ievērojama sabiedrības atbalsta, tad arī reformas un pārmaiņas būs sāpīgas un ne vienkāršas, līdz ar to Moldovai varētu būt grūtāk tikt uz priekšu. Abu valstu iestāšanās ES lielā mērā būs atkarīga no kara turpinājuma un Ukrainas uzvaras, kā arī no tā, kāda būs Krievijas dezinformācija, kas varētu inficēt moldāvu prātus," pauda biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents.
Taujāts, vai Ungārija varētu tielēties un mēģināt iemainīt savu balsi par sarunu sākšanu pret kādiem citiem labumiem, Gobiņš norādīja, ka beigu beigās Ungārija ir "iekāpusi laivā", tomēr tas vienmēr ir noticis pēc šantāžas mēģinājumiem un centieniem tikt pie īstermiņa labumiem. Šāda Ungārijas rīcība kaitē pašai valstij un uzticība tai samazinās.
"Šādu metožu pielietošana ir pretēji valsts interesēm. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns domā, ka šādā veidā viņš varēs kaut ko panākt, iespējams, ka viņš varēs "izmocīt" papildus naudu. Taču tas kaitē Ungārijai un Ungārijas interesēm," sacīja biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents.
Taujāts, vai Ukrainu varētu uzņemt ES ar vieglākiem nosacījumiem, Gobiņš norādīja, ka atkāpju nebūs, jo arī ES saviem vēlētājiem "nopārdot" atlaides varētu būt praktiski neiespējami. Viņa ieskatā, arī vajadzība pēc atkāpēm nebūs, taču, ja kavēsies Ukrainas pilnīgā uzvara un teritorijas atbrīvošana, varētu būt aktuāls jautājums, vai Ukrainas gadījumā nevarētu sekot Kipras variantam - tā pievienojās ES kā "de facto" sadalīta sala, taču visa Kipra skaitās ES teritorija.
TVNET jau rakstīja, ka EK trešdien, 8.novembrī, ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos ES, neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.
Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.
Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.
EK rekomendēja sākt iestāšanās sarunas arī ar Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu. Attiecībā uz Gruziju EK rekomendējusi to oficiāli atzīt par kandidātvalsti, kad tā būs novērsusi trūkumus, arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kā arī nepilnības vēlēšanās.
Tas nenozīmē, ka iestāšanās sarunas ar Tbilisi tiks sāktas drīz. Gruzijai būs jāīsteno vēl vairāk reformu, līdz tas varēs notikt.
Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza pagājušā gada sākumā, tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, un jau pagājušā gada jūnijā tā tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti.
Tad Kijivai tika iesniegts reformu saraksts septiņās prioritārajās jomās, kas jāīsteno pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas.
Par iestāšanās sarunu uzsākšanu, pamatojoties uz EK ziņojumu, galīgais lēmums pieņemams dalībvalstu līderiem decembrī paredzētajā samitā.
Nav garantiju, ka dalībvalstis pieņems vienprātīgu lēmumu. Ungārija un Slovākija ir īpaši vēsas attiecībā uz Ukrainas vēlmi pievienoties ES.
