/nginx/o/2023/11/22/15735865t1h9035.jpg)
Kultūrizglītības profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības pedagogu atalgojumam varētu pietrūkt līdz trim miljoniem eiro, taču nav skaidrs, kur trūkstošais finansējums tiks rasts, secināts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā deputāti ar nozares pārstāvjiem diskutēja par aktualitātēm kultūrizglītībā.
Uz deputātu jautājumu, kā plānots segt iztrūkumu, nedz Kultūras ministrijas (KM), nedz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres nespēja sniegt viennozīmīgu atbildi.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA apliecināja - KM esot arodbiedrību informējusi par to, ka ar piešķirto finansējumu var nepietikt, lai nodrošinātu streika vienošanās izpildi tās pakļautībā esošajās izglītības iestādēs. Iztrūkstošais finansējums tiek lēsts ap diviem miljoniem eiro.
Kad bija sarunas par pedagogu streika vienošanos, no KM tika lūgti aprēķini, taču tos IZM neesot ņēmusi vērā, atklāja Vanaga.
Arodbiedrība jau iepriekš pauda bažas, ka finansējuma iztrūkums pedagogu atalgojumam saistīts ar IZM veiktiem neprecīziem aprēķiniem - IZM par sabalansētajām stundām ir aprēķinājusi pēc zemākās stundas likmes. LIZDA vēl nav saņēmusi oficiālu atbildi no IZM uz uzdotajiem precizējošiem jautājumiem par veiktajiem aprēķiniem. Pēc atbilžu saņemšanas tā lemšot par tālāko rīcību, neizslēdzot iespēju sasaukt LIZDA Padomes ārkārtas sēdi.
Pedagogu nodrošinājums kultūrizglītības profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestādēs šobrīd vērtējams kā optimāls, taču vērojamas novecošanās pazīmes tāpat kā visā izglītības sistēmā.
Atbilstoši LNKC sniegtajai informācijai, šogad profesionālās ievirzes izglītības programmās strādā kopumā 3302 pedagogi. Lielākā daļa no tiem - 2693 pedagogi - strādā pašvaldību izglītības iestādēs. 507 pedagogi strādā KM izglītības iestādēs, bet 102 - privātās izglītības iestādēs.
Savukārt profesionālās vidējās izglītības programmās strādā 954 pedagogi. No tiem 839 strādā izglītības iestādēs, kas ir KM padotībā un pakļautībā, bet 115 - pašvaldību izglītības iestādēs.
Septembrī LNKC veica aptauju par pedagogu vakancēm mūzikas, mākslas un dejas skolās un vidusskolās. Izrādījies, ka galvenokārt vakances ir mūzikas jomā - biežākās vakances esot klavierspēlē un koncertmeistara stundās, mūzikas teorētiskajos priekšmetos, kā arī flautas, ģitāras un sitaminstrumentu spēlē.
Lai arī atsevišķu pedagogu trūkums esot skaidrojams ar nelielu audzēkņu skaitu izglītības programmā izglītības iestādē un izglītības iestādes lokāciju reģiona vai valsts nomalē, galvenokārt jautājums par pedagogu nodrošināšanu saistīts ar noteikto slodzes balansēšanu.
