Augošās starptautiskās konkurences un savstarpējās neuzticības apstākļos Ķīna aizvien vairāk satraucas par valsts drošību un spiegošanu ārējo stratēģisko sāncenšu uzdevumā. Ar šo pamatojumu Sji Dzjiņpina valdība šogad īstenoja arī Pretspiegošanas likuma grozījumus, kas ne vien ļauj stingrāk kontrolēt sabiedrību, bet arī apgrūtina tirdzniecības partnerus, tostarp Eiropas Savienībā.

Pretspiegošanas likums, kas nu izskanējis plašāk pasaulē, Ķīnā pirmo reizi stājās spēkā 2015. gadā, lai novērstu un sodītu valsts noslēpumu un izlūkošanas informācijas nopludināšanu. Taču šī gada 1. jūlijā spēkā stājās aprīlī pieņemtie likuma grozījumi, kas paplašina sodāmo darbību sarakstu. Par spiegošanu atbilstoši likuma 4. pantam tagad tiek uzskatīta arī jebkuru citu “dokumentu, datu, materiālu vai priekšmetu” nopludināšana, kas “saistīti ar nacionālo drošību un valsts interesēm”. Minēti arī kiberuzbrukumi un valsts un kritiskās infrastruktūras aizskaršana.

Savukārt 4. panta pēdējā rindkopā norādīts, ka kriminālatbildība piemērojama arī par “citām spiegošanas darbībām”, kas nav sīkāk paskaidrotas. Tādējādi par spiegošanu var tikt izmeklēti un sodīti arī cilvēki un organizācijas, kuri nav saistīti ar drošības un izlūkošanas institūcijām un kuriem nemaz nav pieejas konfidenciālai valsts informācijai. Izmantojot iztēli, sodu var piespriest par teju jebko.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X