Kā savā pasaulslavenās grāmatas “Retinātā gaisā” (Into Thin Air) ievadā raksta autors Džons Krakauers, pat tikai censties uzkāpt Everestā ir dziļi neracionāla rīcība. Tā ir viena no vietām pasaulē, kur tu visu vari izdarīt pareizi, tomēr viens tauriņa spārnu vēziens – un tu esi miris.
Diemžēl 1996. gada 10. maijā, dodoties uz Everesta virsotni, viss nebija izdarīts pareizi. Tūrisma industrijā Everests bija kļuvis par ārkārtīgi iecienītu galamērķi, un daudzi alpīnisti uzskatīja, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tur notiks traģēdija. Tolaik tā bija nāvējošākā traģēdija, kas norisinājusies Everesta iekarošanas vēsturē. Tā tika pārspēta tikai 2014. gadā, kad tur lavīna sev līdzi aiznesa 16 cilvēku dzīvības.
Himalajos, kur debesīs slejas pārpasaulīgi skaisto, tomēr bīstamo un nepielūdzamo kalnu virsotnes, 1996. gadā norisinājās notikumi, kas satricināja visu pasauli un uz mūžu iegāja alpīnisma vēsturē. Tagad šie notikumi pazīstami kā 1996. gada Everesta traģēdija – liktenīga ekspedīcija, kurā pasaules augstākajā virsotnē bojā gāja astoņi cilvēki.