Ungārijas parlaments pieņem likumus par ārvalstu ietekmes ierobežošanu (2)

Likumprojektu pakete par "nacionālās suverenitātes aizsardzību", tiek uzskatīta par Orbāna kārtējo soli savu oponentu apklusināšanai pirms nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Pakete tika apstiprināta ar lielu balsu vairākumu, jo parlamentu kontrolē Orbāna pārstāvētā konservatīvā partija "Fidesz".

Likumi, kas stāsies spēkā 1.februārī, cita starpā paredz kriminālatbildību par ārvalstu finansējuma pieņemšanu priekšvēlēšanu kampaņām, kā arī jauna, ar plašām pilnvarām apveltīta Suverenitātes aizsardzības biroja izveidi.

Biroja pilnvarās būs identificēt un pārbaidīt organizācijas, kas saņem finansējumu no ārvalstīm un kuru mērķis ir ietekmēt vēlētājus. Biroja priekšnieku nominēs premjerministrs.

Tomēr biroja kompetencē nebūs šo organizāciju sodīšana, un tam savāktā informācija būs jānodod tiesībsargāšanas iestādēm.

Birojam reizi gadā būs arī jāpublicē "suverenitātes ziņojums" un jāpiedāvā attiecīgi priekšlikumi.

Ikvienam kandidātam, kas startēs vēlēšanās un pieņems ārvalstu finansējumu, draudēs trīs gadu ilgs cietumsods.

"Fidesz" apgalvo, ka jaunie likumi "aizlāpīs caurumu" esošajos likumos, kas tiek izmantots vēlētāju krāpšanai.

Taču tie izsaukuši kritiku gan pašā Ungārijā, gan aiz tās robežām.

Novembrī Eiropas Padome aicināja Budapeštu atteikties no šīs ieceres, kas radot nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu.

Savukārt starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Amnesty International" apgalvo, ka likumi kalpo "patvaļīgas varas izmantošanas aizsardzībai".

Tiek paustas bažas, ka Suverenitātes aizsardzības birojs varētu vērsties pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, reliģiskām organizācijām, arodbiedrībām un pašvaldībām, kam trūkst tiesisko resursu, lai pasargātu sevi no izmeklēšanas.