Mare Spiritus: spirta kontrabanda Baltijas jūrā starp diviem pasaules kariem

“Es redzēju jūriņā(i)… spirta kannas pludojam…” tā savulaik pēc vētrām varēja skandināt Liepājas un citi jūras piekrastē dzīvojošie bez pārspīlējuma. Spēcīgā viļņošanās nereti bija izpostījusi jūras dzelmē speciāli ierīkotos kontrabandas spirta slēpņus. Maisos saliktās kannas uzpeldēja virs ūdens un vēlāk tika izmestas jūrmalas smiltīs. Tad sanāca tā, ka pēc vētras vietējie gāja lasīt nevis dzintaru, bet grādīgo…

Spirta kontrabanda Baltijas jūrā starp diviem pasaules kariem aptvēra daudzas valstis. Spirts plūda no Vācijas, Dancigas brīvpilsētas (mūsdienu Gdaņska, Polijā), no Lietuvas un Dānijas, kā arī Nīderlandes, Ungārijas un Čehoslovākijas. To lielos daudzumos iepirka Latvija, Igaunija un Somija, arī Norvēģija. Kontrabandas uzplaukumam bija dažādi iemesli: ekonomiskā krīze pēc Pirmā pasaules kara, alkohola ražošanas un pārdošanas politika u.c. Latvijā spirta kontrabandu veicināja arī spirta un degvīna cenas – tās bija krietni augstākas nekā kaimiņvalstīs.

Stūrakmeni iespaidīgajai spirta trasei Baltijas jūrā un nelegālā alkohola apritei ielika 1919. gadā Somijā pieņemtā prohibīcija jeb “Sausais likums”, šo soli izvēlējās arī Norvēģija (daļēji jau no 1916. gada). Arī Latvijā un Igaunijā alkoholisko dzērienu aprite tika būtiski ierobežota. Latvijā 1920. gada augustā stājās spēkā “Likums par alkoholu saturošu vielu ražošanu, aplikšanu ar nodokļiem un pārdošanu”, bet 1925. gada martā – daudz stingrākais “Likums par žūpības apkarošanu”.

Ar likumiem iedzeršanas un dzeršanas tradīcijas, saprotams, neizbeidzās. Tieši pretēji, šie regulējumi apsviedīgajiem deva iespēju piedāvāt izslāpušajiem tikt pie kārotā citādos ceļos.

Pēc “Sausā likuma” ieviešanas Somijā, kur līdz 1932. gadam bija aizliegts ražot un pārdot dzērienus ar vairāk nekā 2 procentiem alkohola, strauji attīstījās spirta kontrabanda ar savu apjomīgu noziedzīgo tīklojumu. Krasi pieauga dzeršanas apjomi – pat trīskārtīgi (pēc somu pētnieka Georga Ernrūta pētījumiem), un gadā bija nepieciešami teju simts miljoni somu marku krasta apsardzei un nelegālā alkohola aprites izskaušanai. Kontrabandas tīkliem drīz vien pievienojās neatkarību ieguvušās Baltijas valstis ar saviem “Mežonīgo Rietumu” gadiem jeb “mežonīgo periodu”, kā to laika posmā no 1919. līdz 1923. gadam nodēvējuši Igaunijas spirta kontrabandas pētnieki Raimo Pullats un Risto Pullats. Cerībai ātri kļūt bagātiem ļāvās vienkāršie piekrastes iedzīvotāji. Vieglas peļņas vilinājumiem pretī nenoturējās arī valsts pārvaldē strādājošie.

Krogu pastardiena: nakts no 24. uz 25. maiju