Latvijas Leļļu teātris kļuvis pieejamāks arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, uzsvēra teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe teātra rekonstrukcijas noslēguma atzīmēšanas pasākumā.
Kā informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, ir noslēdzies, un piektdien tiek vērtas atjaunotās ēkas durvis. Teātris vakarā sagaidīs savus skatītājus vēsturiskajā mājvietā, kur energoefektīvās un funkcionālās telpās tiks izrādīts iestudējums "Riekstkodis un Žurku ķēniņš" Rūdolfa Gediņa režijā.
Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis arī uzsvēra, ka iegūti cilvēciski apstākļi turpmākajam darbam un ir prieks sagaidīt savus skatītājus ar plašu izrāžu programmu. Eihe atzīmēja, ka teātra telpas ir ierobežotas tālākai attīstībai. Teātra komandai ir sapnis par Leļļu muzeju un telpām, kurās interesenti varētu apgūt un labāk iepazīties ar teātra darbu daudz tuvāk.
"Mūsu mērķis ir kļūt atvērtākiem sabiedrībai un to mēs varētu panākt ar izglītības telpu dažādu kursu norisei, muzeju un darbnīcu, kurā interesenti varētu izgatavot savas lellītes. Turklāt mums ir vēlme radīt dažādas kopprodukcijas, bet lai to nodrošinātu būtu nepieciešamas telpas, kurās izmitināt māksliniekus, kuri piedalās kopdarbu realizēšanā. Liels darbs ir padarīts un ceram uz lielu atbalstu arī nākotnes ieceru realizēšanā," pauda Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis.
Atklājot atjaunotās Latvijas Leļļu teātra telpas, viesus pie teātra durvīm sagaidīja lielformāta lelle - skolotāja Inese, kuras vadībā Leļļu teātra valdes loceklis kopā ar kultūras ministri Agnesi Loginu (P), VNĪ valdes locekli Jeļenu Gavrilovu, SIA "Pro Dev" valdes priekšsēdētāju Māri Stakenu un SIA "Livland Group" izpilddirektori Veldzi Liepiņu atklāšanas lentas vietā svinīgi pārgrieza Pifa cīsiņu virteni.
Logina uzsvēra, ka šī ir svētu diena, kurā tiek sumināta Leļļu teātra pilnvērtīga atgriešanās mājās. Pēc ministres paustā, teātris izceļas ar daudzveidīgu piedāvājumu, kas ir saistošs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ieguldījums Leļļu teātrī ir burtiski ieguldījums Latvijas kultūras nākotnē, jo šeit savus pirmos kultūras iespaidus turpinās gūt arī nākamās paaudzes.
"Leļļu teātra mākslinieku darbs ir īpaši izaicinošs, jo viņu rokās ir iespēja radīt paliekošu interesi un saikni ar kultūru, tādējādi nodrošinot Latvijai jaunas skatītāju un mākslinieku paaudzes. Priecājos, ka teātris var atgriezties savā mājvietā, lai turpinātu šo nozīmīgo darbu tam pielāgotās telpās," akcentēja Logina.
Savukārt VNĪ valdes locekle Gavrilova norādīja, ka no šodienas savā vēsturiskajā mājvietā skatītājus sagaidīs ne tikai teātra aktieri un darbinieki, bet arī bērnu un pieaugušo iecienīti pasaku un teātra tēli. Viņa atzīmēja, ka ēka ir nozīmīgs kultūras centrs, kurš savā veidā veido mūsu nākotnes teātra un kultūras mīļotājus.
"Mūsu prieku vairo pārliecība, ka teātra apmeklētājiem turpmāk tiks nodrošināta ērta, droša un aizraujoša teātra pieredze, jo jaunie risinājumi ne tikai uzlabo ēkas energoefektivitāti un funkcionalitāti, bet palīdzēs veidot jaunas izrādes aizvien plašākām auditorijām," uzsvēra Gavrilova.
Atjaunotajā ēkā ne tikai palielināts komforts, bet arī efektīvi samazināts izmantotās siltumenerģijas daudzums. Jaunie risinājumi un inovācijas ēkā nodrošinās iespējas radīt jaunas izrādes. Papildus tam ir pievērsta uzmanība piekļūstamībai, iekļaujot pacēlāju personām ar kustību traucējumiem un citus drošības pasākumus, piemēram, pirkstu aizsargus durvīs.
Sākotnējais plāns, kas paredzēja energoefektivitātes uzlabojumus, pārtapa par plašāku ēkas pārbūves un rekonstrukcijas projektu, kad jumta nomaiņas procesā atklājās avārijas stāvoklī esošās daļas nesošajās konstrukcijās. Lai veiktu nepieciešamos darbus, sākotnējais nodošanas termiņš Leļļu teātra ēkai 2022.gada novembrī tika pagarināts par gandrīz gadu. Leļļu teātra ēka ekspluatācijā tika nodota 9.novembrī.
Latvijas Leļļu teātra ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, ir kultūras un vēsturisks piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. Šī ēka tika uzcelta 1911.gadā un ir bijusi daļa no Rīgas pilsētas dzīves. Rekonstrukcijas procesa laikā notika vairākas būtiskas pārmaiņas un uzlabojumi.
Šīs izmaiņas ietvēra ārsienu, cokola, bēniņu un jumta siltināšanu, jaunu logu un ārdurvju uzstādīšanu, esošā siltummezgla modernizāciju, apkures sistēmas pārbūvi un modernizāciju, kā arī esošās ventilācijas sistēmas rekonstrukciju. Turklāt tika veikta mazās zāles pārbūve, tostarp griestu paaugstināšana, un ēkas un izrāžu zāļu pielāgošana skatītājiem ar funkcionāliem traucējumiem. Izmaiņas kopumā nodrošina uzlabotu ēkas efektivitāti un atbilstību moderniem standartiem.
Projekta būvdarbu izmaksas sasniedza 4,13 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Kultūras ministrija piesaistīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu.