Vērtējot premjeres Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības pirmās 100 dienas, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir gandarīts, ka īsā laikā izdevies atrisināt jautājumus par pensiju piemaksām un Stambulas konvencijas ratificēšanu, informēja Labklājības ministrijā (LM).
Saeimai apstiprinot LM izstrādāto likumprojektu, Latvijā tika ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Konvencijas ratifikācija pauž Latvijas apņemšanos izveidot visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Līdztekus saskaņotas sadarbības izveidei tiks ieviesta virkne pasākumu, lai vardarbībā cietušajiem sniegtu vispusīga palīdzību un aizsardzību.
Lai palielinātu ienākumus un valsts materiālā atbalsta adekvātumu nabadzības riskam vienām no vairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām - senioriem - no 2024. līdz 2029.gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028.gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Sākot ar 2029.gadu tā jau tiks maksāta visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Šīs izmaiņas ietekmēs 38 000 cilvēku 2024.gadā, 87 000 - 2025.gadā un 144 000 - 2026.gadā.
Tāpat aizvadītās valdības 100 dienās uzsākta reforma bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei, būtiski pārskatot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas lomu un pienākumus. Atbilstoši valdības pieņemtajam lēmumam no 2024.gada tiek izveidots Bērnu aizsardzības centrs, kas pārredzēs iesaistīto institūciju lomas un atbildības primāri bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku gadījumos, kā arī veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Šī reforma paredz strikti nodalīt uzraudzības un kontroles funkciju un ievērojami stiprināt bērnu aizsardzības atbalsta bloku, pārredzot bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus un piedāvājot risinājumus vajadzībām, kurām atbalsts netiek nodrošināts, norāda LM.
Turpinās pakāpeniska un konsekventa sociālo pakalpojumu pilnveidošana, ir nolemts par atbalsta paplašināšanu un lielāku pakalpojumu pieejamību dažādam sabiedrības grupām. Tā, piemēram, no 1.novembra par valsts budžeta līdzekļiem ir pieejams jauns sociālais pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa - atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums.
Papildus no 2024.gada vienotā veselības un sociālās jomas mobilās komandas pakalpojuma hospisa aprūpei mājās nodrošināšanai būs pieejams vienmērīgi visā Latvijas teritorijā. Savukārt, lai novērstu bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un sniegtu atbalstu pašvaldībām, ieviests valsts budžeta līdzfinansējums aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.
No 2024.gada 1.janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, ir paredzēts paaugstināt kopšanas pabalstu par 100 eiro mēnesī - līdz 413,43 eiro.
