Līdz 2029. gadam pašvaldībās plāno attīstīt integrētu izglītības ekosistēmas pieeju, kas nodrošinātu koordinētu rīcību sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai un sekmētu vispārējās izglītības satura apguvi, secināms no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavota noteikumu projekta, kas nodots publiskai apspriešanai.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn Latvijā 6,7% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem priekšlaicīgi pārtraukuši mācības. Lai arī tas kopumā ir zemāks par Eiropas Savienības noteikto līdz 2030.gadam sasniedzamo mērķi 9%, nepieciešams turpināt sistēmisku un koordinētu atbalstu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai, uzsver IZM.
Atbilstoši ministrijas redzējumam skolai jākļūst par "integrālu sabiedrības daļu un pozitīvu pārmaiņu aģentu", nevis jādarbojas nošķirti no apkārtējās vides. Tā atsaucas uz Eiropas Komisijas pausto, ka skola ir svarīga iesaistītā puse priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā, taču pastāv arī citi ārpus skolas esoši faktori, kas ietekmē izglītības ieguvēja iesaistīšanās līmeni un rezultātus.
Nacionālā līmenī iecerēts identificēt iesaistītās puses sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanā izglītojamiem, finansējuma avotus, savstarpēji papildinošus valsts un ārvalstu projektus, programmas un to ieviešanas laika grafiku.
Tāpat plānots izstrādāt rekomendācijas starpresoru sadarbības stiprināšanai nacionālā līmenī. Tiks arī izstrādāta sadarbības un informācijas apmaiņas procedūra pašvaldības un izglītības iestādes līmenī dažādām situācijām, tai skaitā vardarbības gadījumu risināšanai, kam būtu jāpalīdz veiksmīgāk īstenot preventīvus pasākumus sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, tostarp iesaistot izglītojamo vecākus.
Skolēniem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, tiks izstrādāts individuāls plāns, paredzot speciālistu atbalstu un konsultācijas. Savukārt skolēniem no 13 gadu vecuma varētu būt pieejams mentors, kas būs apguvis noteiktu mācību programmu.
Lai izglītojamiem ar nepabeigtu pamatizglītību būtu pieejamas izglītības iespējas, iecerēts izstrādāt un licencēt arodizglītības programmas un profesionālās pamatizglītības programmas, kuras īstenotu akreditētās valsts, valsts augstskolu un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs. Uzskaitīti arī pasākumi, lai nodrošinātu darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautību skolēniem. Piemēram, skolās tiktu paplašināti ārpus formālās izglītības piedāvājums.
Kopējais attiecināmais finansējums tiek plānots 23,49 miljonu eiro apmērā, bet pieejamais kopējais attiecināmais finansējums tiek lēsts 15 951 889 eiro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda "Plus" finansējums 13 559 106 eiro un valsts budžeta finansējums 2 392 783 eiro.
Finansējumu saņems Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas projektu īstenos sadarbībā ar pašvaldībām, kā arī valsts un valsts augstskolu dibinātām profesionālās izglītības un vispārējās izglītības iestādēm. Atbilstoši IZM aplēsēm, līdz 2025.gada nogalei vismaz 35 pašvaldības tiktu iesaistītas izstrādāto vai pilnveidoto sadarbības un informācijas apmaiņas procedūru aprobācijā.
Projekta īstenošanā tiks iesaistītas tikai tās pašvaldības, kuras būs izstrādājušas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas un ieviešanas plānu, kā arī valsts un valsts augstskolu dibinātas izglītības iestādes, kuras, pamatojoties uz informāciju par esošo situāciju, būs iesniegušas nodomu protokolu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai izglītības iestādē. Tāpat sadarbības partneriem slēgšanas brīdī nedrīkstēs būt nodokļu parādu virs 150 eiro saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju.
Sadarbības partneri varēs iesaistīt arī valsts un pašvaldību institūcijas, biedrības, nodibinājumus, jauniešu centrus, sociālos partnerus un citas iestādes vai organizācijas, piemēram, lai kopīgi apzinātu mērķa grupas izglītojamos, kuri ir reģistrēti izglītības iestādē, bet neattaisnoti kavē mācības un izglītības iestādi neapmeklē.
IKVD ne retāk kā reizi divos gados un projekta beigās būs jāveic projektā īstenoto atbalstāmo darbību ieviešanas efektivitātes izvērtējums, un tā rezultāti jāpublicē IKVD tīmekļvietnē, teikts noteikumu projektā.
