Cunami un zemestrīce Japānā: nav ziņu, ka būtu cietuši Latvijas valstspiederīgie

Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos sekot līdzi Japānas iestāžu aktualitātēm, kā arī ievērot norādes, lai nepieciešamības gadījumā evakuētos.

Ministrijas rīcībā šobrīd nav informācijas, ka zemestrīcē Japānā būtu cietuši Latvijas valstspiederīgie.

"Ja esat skartajā reģionā, aicinām sazināties ar tuviniekiem un informēt, ka esat drošībā. Konsulārā palīdzība pieejama, zvanot uz Konsulārā departamenta diennakts +371 26337711," teikts ministrijas paziņojumā.

Zemestrīce izraisīja aptuveni metru augstus viļņus Japānas rietumu piekrastē un Dienvidkorejā, bet varasiestādes brīdinājušas, ka lielāki viļņi vēl var sekot.

Japānas Meteoroloģijas aģentūra izsludināja cunami brīdinājumu Isikavas, Ņiigatas un Tojamas prefektūrā. Isikavas prefektūrā sākotnēji tika izsludināts nopietnākais brīdinājums kopš postošā cunami 2011.gada martā, bet vēlāk trauksmes līmenis tika pazemināts.

ASV un Japānas aģentūras sākotnēji brīdināja, ka Japānas centrālās daļas ziemeļu piekrastē 300 kilometru rādiusā no zemestrīces epicentra iespējami bīstami cunami viļņi, kas var sasniegt pat piecu metru augstumu.

Pagaidām nav ziņu, ka zemestrīcē būtu gājuši bojā cilvēki. Valdība paziņoja, ka Japānas atomelektrostacijās pēc zemestrīces nav reģistrētas nekādas novirzes no normas.

Isikavas prefektūras Noto apgabalu šodien satricināja vairākas spēcīgas zemestrīces, no kurām pirmā bija 5,7 magnitūdas stipra. Sekojošās zemestrīces bija stiprumā no 4,5 magnitūdām līdz 7,6. Vairāk nekā 50 zemestrīces bija stiprākas par 3,2 magnitūdām, ziņoja Japānas varasiestādes.

Sākoties zemestrīcēm, raidorganizācijas pārtrauca ierastās programmas un aicināja iedzīvotājus zemestrīču skartajos apgabalos nekavējoties evakuēties uz drošākām vietām. Valdības preses pārstāvis brīdināja, ka cilvēkiem jāpamet piekrastes rajoni. "Svarīga ir katra minūte. Lūdzu nekavējoties evakuējieties uz drošākām zonām," aicināja amatpersona.

Valdība paziņoja, ka vēl novērtē zemestrīču nodarītos postījumus.

Sociālajos tīklos publicēti video, kuros redzams, kā Isikavā spēcīgi dreb automašīnas un ēkas un pārbiedēti cilvēki veikalos un dzelzceļa stacijās. Foto redzamas sabrukušas ēkas un milzīgas plaisas ielu segumos.

Valdības preses pārstāvis sacīja, ka vismaz seši cilvēki ir iesprostoti ēku drupās, bet plašāku informāciju nesniedza.

Vadzimā izcēlās liels ugunsgrēks, kas aprija vairākas mājas, ziņoja telekanāli. Ugunsdzēsējiem bija grūti piekļūt notikuma vietai bojāto ceļu un citu šķēršļu dēļ. Viens no pilsētas ugunsdzēsējiem ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka dienests ir pārslogots un saņemti daudzi izsaukumi uz vietām, kur ievainoti vai iesprostoti cilvēki.

Zemestrīces smagāk skartajā apgabalā aptuveni 33 500 mājsaimniecības palikušas bez elektrības.

Daudzas ēkas ir sagruvušas Isikavas prefektūras pilsētā Suzu.

Glābšanas darbos iesaistīta armija. Aizsardzības ministrija informēja, ka uz zemestrīču skarto reģionu dosies 1000 karavīru un vēl 8500 ir gatavībā. Aptuveni 20 armijas lidmašīnas iesaistītas zemestrīču postījumu novērtēšanā.

Zemestrīču skartajā reģionā apturēta dzelzceļa satiksme un slēgtas vairākas šosejas. Vietām traucēti arī mobilo telefonu sakari un plīsuši ūdensvadi. Traucēta arī aviosatiksme.

Japānas Meteoroloģijas aģentūra brīdināja, ka reģionā šonedēļ iespējamas vēl citas zemestrīces, sevišķi nākamajās divās vai trīs dienās. Aģentūra arī brīdināja, ka zemestrīces var izraisīt zemes noslīdējumus.

Brīdinājumi par cunami tika izsludināti arī Ziemeļkorejā un Krievijas Sahalīnas salā. Dienvidkorejā meteoroloģijas aģentūra aicināja vairāku austrumu piekrastes pilsētu iedzīvotājus sekot līdzi iespējamām jūras līmeņa izmaiņām.

Japānā katru gadu notiek simtiem zemestrīču, un lielākā daļa no tām nerada nekādus postījumus. Valstī ir stingri būvniecības noteikumi, kas nodrošina, ka ēkas spēj izturēt spēcīgas zemestrīces, un regulāri tiek rīkotas mācības, lai sagatavotos lieliem satricinājumiem. Taču Japānu joprojām vajā atmiņas par 2011.gada 11.martu, kad valsti satricināja deviņas magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja postošs cunami un kodolkatastrofa Fukušimas atomelektrostacijā. Šajās katastrofās dzīvību zaudēja vai bez vēsts pazuda aptuveni 18 500 cilvēku.