Uz starptautisko tiesību pārkāpumiem ir jābūt atbilstošai reakcijai ne tikai politiskajā, bet arī juridiskajā līmenī, ceturtdien konferencē "Krievijas karš pret bērniem" norādīja bijušais Valsts prezidents un Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos Egils Levits.
Viņš uzsvēra, ka deportēto un pārvietoto bērnu atgūšana ir atkarīga no Ukrainas uzvaras, vienlaikus arī starptautiskās sabiedrības interesēs ir sekmēt Ukrainas uzvaru un neaizmirst par nepamatotā kara upuriem, lai uzturētu sasniegto starptautisko tiesību līmeni, jo tās ir pamats vispārējam mieram. Pēc Levita paustā, ja uz starptautisko tiesību pārkāpumiem nav adekvātas reakcijas, tad šāda veida agresija var kļūt par pieņemamu.
Viņš norādīja, ka Krievijas kara pret Ukrainu kontekstā ir jāīsteno trīs soļi, lai nonāktu līdz spriedumam un sprieduma izpildei. Pirmais solis ir pierādījumu vākšana. Tiesas spriedumu nav iespējams pasludināt bez pamatotiem pierādījumiem. Levits atzīmēja, ka jau patlaban ir iestādes, kas šo uzdevumu pilda. Bijušais valsts prezidents uzsvēra, ka karš Ukrainā ir vislabāk dokumentētais karš vēsturē.
Pēc Levita paustā, pierādījumu vākšanā būtiska loma ir dažādām Eiropas Savienības institūcijām, tostarp Eiropas Komisijai, kas koordinē dalībvalstu centienus. Ne mazāk būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas strādā dažādās Ukrainas vietās. Bijušais Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka patlaban ir izstrādās projekts konvencijai par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu noziegumu Ukrainā izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Projekts izskatīts 77 valstīs un guvis atbalstu, un, iespējams, šī gada laikā konvencijas projekts būs gatavs parakstīšanai.
Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos norādīja, ka otrais solis ir izmeklēšana, balstoties uz pierādījumiem. Viņš sacīja, ka Starptautiskā krimināltiesa sāka izmeklēšanu 2022.gada martā, dažas nedēļas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pērn Starptautiskā krimināltiesaq izdeva Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par kara noziegumiem un nelikumīgo bērnu deportāciju un pārvietošanu.
Viņš sacīja, ka viens no genocīda aspektiem ir kādas grupas nodošana otrai grupai ar mērķi daļēji vai pilnībā iznīcināt pirmo grupu. Levits sacīja, ka tas attiecas uz rusifikāciju un centieniem iznīcināt Ukrainas identitāti. Bijušais Valsts prezidents pieminēja Nirnbergas tribunālu, kur viena no vairākām ierosinātajām lietām bija pret noziedzniekiem, kas organizēja poļu un citu valstu bērnu pārvietošanu uz Vāciju.
Bijušais Valsts prezidents akcentēja, ka izmeklēšana turpinās. Viņš norādīja, ka "Eurojust" ir Eiropas Savienības aģentūra, kas koordinē dalībvalstu atbalstu Ukrainai, piemēram, veido pierādījumu datubāzi un sniedz visu nepieciešamo atbalstu Ukrainas Ģenerālprokuratūrai.
Savā uzrunā Levits pieminēja arī diskusijas par starptautiskā tribunāla izveidi, kas iztiesātu Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo to nevar izdarīt Starptautiskā krimināltiesa. Pēc bijušā Valsts prezidenta paustā, ir vairāki priekšlikumi, kādam būtu jābūt tribunāla formātam. Viņš vērsa uzmanību, ka viena no problēmām ir Ukrainas un Ukrainas iestāžu kapacitāte izmeklēt lietas.
Bijušais Valsts prezidents norādīja, ka taisnīguma īstenošana Ukrainā nozīmē divas lietas - pieprasīt reparācijas un panākt, ka personas, kas atbildīgas par noziegumiem, stājas tiesas priekšā. Tāpēc arī ir nepieciešams izveidot starptautisko tieslietu struktūru.
