:format(webp)/nginx/o/2024/02/11/15880846t1h47a6.jpg)
Līdz 2030. gadam Igaunijai jākļūst par sabiedrību, kurā mākslīgā intelekta (AI) risinājumi tiek plaši izmantoti gan publiskajā, gan privātajā sektorā, teikts Ekonomikas un komunikāciju ministrijas plānā. Saskaņā ar plānu valsts šim mērķim turpmākajos gados tērēs 85 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrs Tiits Riisalo, kurš nesen popularizēja savas partijas “Eesti 200” ideju par personalizētu valsti un sacīja, ka valsts varētu aizņemties pāris simtus miljonu eiro šīs iniciatīvas īstenošanai, arī norādīja, ka personalizētas valsts attīstības priekšnoteikums ir spēcīga datu ekonomika, kas samazina birokrātiju un izmaksas, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas vīziju Igaunija var kļūt par vadošo valsti datu ekonomikā, kas prasīs arī ieguldījumus uzticamā un uz cilvēku orientētā mākslīgajā intelektā un datu pārvaldībā.
Ministrijas vīzija paredz, ka līdz 2030. gadam 75% privātā sektora organizāciju ieviesīs mākslīgo intelektu, lai uzlabotu savas darbības efektivitāti. Saskaņā ar plāniem līdz tam laikam Igaunijā būtu jābūt vismaz trim pirmās klases pētniecības centriem, kas strādā mākslīgā intelekta jomā.
Saskaņā ar ministrijas plānu valstij no 2024. līdz 2026. gadam plāna īstenošanai būs jāpiešķir vismaz 85 miljoni eiro. No tiem 9,8 miljoni eiro tiks izlietoti mākslīgā intelekta izcilības centra izveidei, kas apvienos valsts, privātās un pētniecības iestādes, lai padziļinātu sadarbību un sniegtu praktisku atbalstu mākslīgā intelekta ieviešanā.
Šis ministrijas plāns pašlaik vēl nav līdz galam izstrādāts. Ministrija gaida novērtējumu no citām aģentūrām.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)