Orbāns rosina Ukrainā izveidot buferzonu starp Krieviju un Rietumiem (9)

“Neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai ne, vai ukraiņiem tas patīk vai ne, Ukraina ir tur, kur tā ir kartē. Vislabākā perspektīva tai būtu izveidot buferzonu starp Krieviju un Rietumiem - protams, ar drošības garantijām,” Orbāna teikto citē “Die Presse”.

Viņaprāt, ja tas nenotiks, “Ukraina zaudēs savu valsti”. “Krievi to atkal, atkal un atkal iznīcinās. Krievija nekad nepieņems tādu ES un NATO dalībvalsti kā Ukraina pie sava sliekšņa. Nekad,” uzsvēra Orbāns.

Viņš uzskata, ka iespēja Kijivai integrēties šajās struktūrās tika palaista garām Ziemeļatlantijas alianses samitā Bukarestē 2008. gadā. Pēc Orbāna domām, toreiz “Krievija bija pārāk vāja, lai bloķētu NATO paplašināšanos, kas būtu aptvērusi Ukrainu”, bet sabiedrotie nespēja panākt vienprātību.

“Mēs pieļāvām kļūdu - valstīm ārpus alianses radījām iespaidu, ka šis jautājums nav apspriežams. Ar Ukrainu vienošanās, visticamāk, nebūtu panākta, bet mēs vismaz būtu ieguvuši laiku, lai izdomātu, kā pretoties Krievijas ārkārtīgi konfrontējošajai politikai,” sacīja Ungārijas premjerministrs.

Orbāns uzskata, ka karš Ukrainā “absolūti nebeigsies” šogad. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka Kijivai vajadzētu piekrist pamieram, lai nezaudētu vēl vairāk teritorijas un netiktu sakauta. Pēc viņa domām, nav iespējams paļauties uz to, ka ES nodrošinās pietiekamu daudzumu ieroču un naudas, jo bloks “nav spējīgs to izdarīt”.

Vienlaikus Orbāns uzsvēra, ka Kremlis neuzskata Kijivu par līdzvērtīgu sarunu dalībnieku. Pēc viņa teiktā, Krievija iesaistīsies dialogā par noregulējumu tikai ar ASV, jo arī ES “nav pietiekami spēcīga, lai to uztvertu nopietni”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā Takeram Karlsonam apsūdzēja ASV, ka tās spiež Ukrainu iet “līdz pat uzvarai karā ar Krieviju”, un aicināja “vienoties”, brīdinot, ka pretējā gadījumā viņš turpinās karu tik ilgi, cik būs nepieciešams.

Vienlaikus pamiers, kuram Putins būtu gatavs piekrist, paredz saglabāt suverēnu Ukrainu ar galvaspilsētu Kijivu, bet atstāt Krievijas kontrolē gandrīz 20% no ieņemtās teritorijas, iepriekš norādīja laikraksta “The New York Times” avoti Kremlī un Baltajā namā.

Kijiva nav apmierināta ar šādu variantu, taču abas valstis ir tik ļoti novājinātas karā, ka varētu piekrist sarunām, janvārī sacīja bijušais NATO virspavēlnieks Eiropā Džeimss Stavridis. Viņš prognozē, ka dialogs sāksies līdz 2024. gada beigām, visticamāk, pēc ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.