Pasta nodaļu skaits Latvijā sarūk jau vairākus gadus, tā ir daļa no uzņēmuma mēģinājuma vairāk nopelnīt. Šogad pasts bija iecerējis slēgt vēl 105 nodaļas, bet plānu apturēja Satiksmes ministrija, publiski kritizējot pasta vadību. Attiecības starp akcionāriem un uzņēmumu līdz ar to kļuvušas nokaitētas. Šonedēļ "Latvijas pasta" padome atkāpās, taču attiecības starp ministriju un uzņēmumu tas diez vai uzlabos, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Nepilnu 30 kilometru attālumā no galvaspilsētas atrodas Ropaži. Kopš administratīvās reformas tas ir starp 10 iedzīvotāju skaita ziņā bagātākajām pašvaldībām. Ar vairāk nekā 103 miljonu lielu budžetu
2023. gadā novads ierindojas arī starp turīgākajām vietvarām. Tur lepojas, ka iedzīvotāju skaits pēdējos gadus palielinās, pērn novadā dzīvoja vairāk nekā 34 tūkstoši iedzīvotāju.
Janvāra beigās ropažniekus izbiedēja uzņēmuma "Latvijas pasts" plāns slēgt pasta nodaļu. Pasta nodaļa Ropažos ir neatņemama sastāvdaļa. Nekā Personīga piektdienas rītā pastā novēroja salīdzinoši lielu rosību. Cilvēki cits pēc cita devās izņemt piegādātos sūtījumu, vai nopirkt avīzi.
Netālu no pasta nodaļas atrodas arī viena no astoņām Valsts sociālā aprūpes centra "Zemgale" filiālēm. Tā ir lielākā pansionāta filiāle. Šobrīd tajā uzturas vairāk nekā 260 senioru. Vairāk nekā pusei no tiem norēķinu konti ir Latvijas pastā. Bankas filiāles Ropažos nav, vien bankomāts.
Šobrīd seniori var paši saviem spēkiem vai ar darbinieku palīdzību nokļūt līdz pasta nodaļai, kas ir vien 15 minūšu gājiena attālumā. Keišs stāsta, ka paši mēģinājuši noskaidrot - slēgs pasta nodaļu Ropažos vai nē - taču neesot varējuši to noskaidrot. Tas ir svarīgi, jo pansionātā tas nozīmē domāt par iedzīvotāju aizgādāšanu uz tālāk esošajām pasta nodaļām, piemēram, Ogrē.
Starp 105 reorganizējamām pasta nodaļām izskanēja arī Ropažu. Nākamais tuvākais pasts atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā.
Šobrīd reorganizācija ir apturēta un plāni tiek pārskatīti, taču iniciatīvas trūkums Satiksmes ministrijā daudzu pasta nodaļu nākotni padarījis neskaidru.
Janvāra nogalē "Latvijas pasts" paziņoja, ka līdz gada beigām plāno reorganizēt un slēgt 105 pasta nodaļas. Izmaiņas visvairāk skartu reģionus, jo starp kritērijiem būtiskākais ir iedzīvotāju skaits pasta nodaļas tuvumā un tā apmeklētības rādītāji. Šobrīd Latvijā darbojas 176 pasta nodaļas un uzņēmums ir pārliecināts, ka tik daudz nevar atļauties.
Nodaļu slēgšana nav jaunums. Vēl 2017. gadā Latvijā darbojās vairāk nekā 600 fizisku pasta nodaļu. Nepilnu septiņu gadu laikā to skaits samazināts trīskārtīgi. Pērn slēdza 65 pasta nodaļas, tas gan notika daudz klusāk un bez asām diskusijām sabiedrībā.
Kaspars Briškens Latvijas pasta plānu apturēja. Šobrīd ministrija ir uzvedusi atrast jaunu risinājumu un katru pasta nodaļu vērtēt individuāli. Ministrs gan nevarēja atbildēt, cik daudz laika plāna pārstrādāšanai pastam ir dots.
Kopš Briškens ir stājies amatā, "Latvijas Pasts" nav saņēmis akcionāra gaidu vēstuli, kurā ministrija nosprauž mērķus un prioritāros darbības virzienus uzņēmumam. Diskusijas par vēstules saturu vēl notiek, un cik drīz uz pasta galda varētu nokļūt gala versija, nav zināms.
Tāpēc "Latvijas Pasts" turpinājis jau uzsākto pasta nodaļu optimizāciju. Šobrīd ministrija uzstāj, ka pastam ir jānodrošina arī sociālā funkcija. Nekā personīga neoficiāli zināms, ka iepriekš tā nav bijusi pieminēta.
Pēdējo nedēļu attiecības starp ministriju un pasta padomi bijušas saspringtas. Šonedēļ padome paziņoja par atkāpšanos no amata. Ministrijā norādīja: ja padome nebūtu atkāpusies, tā tiktu atlaista. Briškens atkārtoti publiski vainojis pasta administrāciju neapdomīgā naudas šķērdēšanā.
Pasts 2022. gadu noslēdza ar vairāk nekā divu miljonu lielu peļņu. Arī pērn pirmos deviņus mēnešus uzņēmumam izdevās noslēgt ar vairāk nekā 330 tūkstošu lielu peļņu, sākotnēji gaidīto 1,7 miljonu zaudējumu vietā.
Finanšu pārskats vēl top, bet uzņēmums ir pārliecināts, ka 2023. gadu noslēgs ar peļņu.
Pasts ir aprēķinājis, ka esošo nodaļu saglabāšanai nepieciešamas papildu subsīdijas no valsts. Divi miljoni šogad un četri – nākamgad. Ministrija pieprasījusi pasta vadībai pamatot savus aprēķinus. Valsts maka turētājs finanšu ministrs nesteidz solīt naudu.
Briškens arī "Latvijas Pastam" pārmetis 25 tūkstoši eiro izdevumus bijušā padomes priekšsēdētāja mācībām. Lai gan komandējumu un mācību izdevumi tiek iekļauti budžetā, ministrija zināja tikai, cik iztērēts kopā par mācībām. Neoficiāli mums zināms, ka Dūdas kursiem iztērētais ir bijis vairāk nekā 90% no kopējā mācību budžeta.