«Aizliegtais paņēmiens» pēta, kā veicies ar bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešanu (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
"Getliņi EKO" norisinās preses konference, kurā informē par kampaņu "Uzliec brūno", kas paredz obligātu bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošanu no 2024. gada.
"Getliņi EKO" norisinās preses konference, kurā informē par kampaņu "Uzliec brūno", kas paredz obligātu bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošanu no 2024. gada. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Lai tuvotos Eiropas Savienības (ES) nospraustajiem vides un klimata mērķiem, sākot ar šo gadu, bioloģisko atkritumu šķirošana visā Latvijā ir obligāta. Tomēr, kā rāda līdzšinējā Rīgas pieredze, kur obligātā šķirošana tika ieviesta jau 2021. gadā, var šķirot, bet var arī nešķirot. Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pēta atkritumu šķirošanas sistēmu, iedzīvotāju un pašvaldību motivāciju iesaistīties šķirošanā un iespējamās sekas par neizdarību.

Rūpes par kvalitatīvu vidi un cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no ES prioritātēm. Pirms sešiem gadiem - 2018. gadā - ES tika pieņemtas izmaiņas atkritumu regulā, kurām piekrita arī Latvija. Viens no mērķiem – līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% no atkritumu masas.

Mērķa sasniegšanai dalībvalstīm tika uzdots piecu gadu laikā nodrošināt bioloģisko atkritumu atdali un pārstrādi rašanās vietā vai arī savākšanu dalīti, nejaucot ar citiem atkritumu veidiem. Noteiktais termiņš beidzās 2023. gada 31. decembrī.

Latvijā par bioloģisko atkritumu šķirošanas iespēju nodrošināšanu atbildīgas ir pašvaldības. Taču tas, kādu šķirošanas sistēmu veidot un kā to iedzīvotājiem nodrošināt, ir katras pašvaldības ziņā.

"Ko nozīmē obligāti? Obligāti nozīmē to, ka atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas likumam atkritumu radītāji iesaistās sistēmā, ko veido uz vietas pašvaldība un attiecīgi nosaka visu kārtību, ko un kā darīt savos saistošajos noteikumos," raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Kā "Aizliegtais paņēmiens" noskaidroja, vairums atkritumu pārstrādes uzņēmumu iedzīvotājus par iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus mudina interesēties pie sava nama apsaimniekotāja, kura uzdevums ir pieprasīt uzņēmumam uzstādīt konteineru.

Tomēr "Getliņi Eko" pasūtītā firmas "Norstat" aptauja pērn rudenī liecināja: 78% aptaujāto iedzīvotāju neko nezina par Latvijas saistībām no 2024. gada šķirot bioloģiskos atkritumus.

Atšķirībā no pārējās Latvijas Rīgā un Pierīgā bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta jau kopš 2021. gada. Taču "Aizliegtais paņēmiens" novēroja, ka daudzi rīdzinieki joprojām bioloģiskos atkritumus šķiro negribīgi.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs raidījumam atzina, ka pieprasījuma pēc bioloģiski šķirojamo atkritumu konteineriem nav: "Ja jūs pabraukājat pa kompānijām – kaut vai tie paši pēdējie dati man ir arī no tā "Piejūras" reģiona – viņiem stāv noliktavās 600 konteineru, pat vairāk – dubultā šobrīd. Un neviena pieteikuma no namu apsaimniekotājiem."

Tikmēr Getliņu atkritumu pārstrādes infrastruktūra ir gatava uzņemt bioloģiskos atkritumus: "Mēs esam gatavi pārstrādāt līdz 100 000 tonnu gadā. Šī infrastruktūra ir. Pašlaik mēs esam spiesti nodarboties ar to, ka mēs bioloģiju nodalām, mehāniski pāršķirojot rūpnīcā. Bez šaubām, kvalitāte nav labākā, jo ideāls variants ir tad, kad ir dalīti vāktā, un tad mēs varam gan efektīvāk ražot tehnisko kompostu, gan arī efektīvi nodalīt gāzi un attiecīgi radīt jaunu produktu – siltumu un elektrību," “Aizliegtajam paņēmienam” pastāstīja "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Kādēļ Rīgā un Pierīgā bioloģisko atkritumu šķirošana nevedas, skaties raidījuma sižetā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais