Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosina veikt grozījumus likumā par valsts pensijām, lai no šī gada indeksētu visu pensiju apmēru, ievērojot inflāciju un algu indeksu valstī, informēja ZZS. Šobrīd lielākajām pensijām indeksē daļu pensijas.
Partijas vadītā Labklājības ministrija aplēsusi, ka šajā gadā visu pensiju indeksācijai papildus būs nepieciešami 7,2 miljoni eiro, bet 2025.gadā - 35,9 miljoni eiro.
Likums par valsts pensijām šobrīd nosaka, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no algas reālā pieauguma procentiem. Politiski represētām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskata visu pensijas apmēru. Šobrīd ceturtajai daļai pensiju saņēmēju indeksē tikai daļu pensijas, norāda ZZS.
Līdztekus pensiju indeksācijas pilnveidošanai labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) aicina likumā noteikt, ka līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā ieskaita Latvijas teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, ja vismaz 20 gadi Latvijā uzkrāti pēc 1996.gada 1.janvāra.
Šobrīd likums nosaka, ka līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi ir pielīdzināti apdrošināšanas stāžam. Tagadējiem sociālo iemaksu veicējiem ir papildu slogs, jo no viņu veiktajām iemaksām jānodrošina pensijas izmaksa par darbu citās PSRS republikās Latvijas pilsoņiem un dubultpilsoņiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas un pieprasa Latvijas pensiju, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem ir tiesības uz un pieprasa Latvijas pensiju.
ZZS ar savu piedāvājumu nākamnedēļ plāno iepazīstināt koalīcijas partnerus. Pēc partijas sniegtās informācijas, Auguļa sagatavotie priekšlikumi likumā grozījumiem ir atbalstīti Senioru lietu padomē, kurā piedalījās Latvijas Pensionāru federācijas, Rīgas aktīvo senioru alianses un Latvijas senioru kopienu apvienības pārstāvji.
Pagājušajā gadā kā viens no rīcības variantiem no Auguļa puses izskanēja arī iespēja pensiju indeksāciju veikt divas reizes gadā.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītāja Aija Barča pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA stāstīja, ka no valsts puses sagaida izmaiņas pensiju indeksācijā. Runājot par priekšlikumiem 2025.gada budžetam, Barča norādīja, ka viens darbs jau ir uzsākts, un tas attiecas uz piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Šogad tās plāno piešķirt cilvēkiem, kas devās pensijā 2012., 2013. un 2014.gadā.
2025.gadā piemaksas plānots piešķirt cilvēkiem, kuri devās pensijā 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2021., 2022. un 2023.gadā, 2028.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2024., 2025. un 2026.gadā, 2029.gadā - cilvēkiem, kuri devās pensijā 2027., 2028. un 2029.gadā.
Federācija rosina 2025.gada budžetā iekļaut arī bāzes pensijas. Tā rosina bāzes pensiju noteikt personām, kurām darba stāžs ir no 1996.gada līdz brīdim, kas tās beigušas darbu, tostarp arī pensijas vecuma iestāšanās brīdim, ja persona, esot pensionārs, turpina strādāt un maksāt valstij nodokļus.